Arvīds Dāvids

Dzimis Ventspils apr. Jaunupes ciemā zvejnieka 7 bērnu ģimenē.

1941.g. sāka strādāt uz dzelzceļa, kas savieno Ventspili ar Dundagu.

1948.g. apprecējās ar  Veltu (dz.23.12, 1929).

1949.g. svētdienā, 27.martā  dzīvoklī ielauzās zaldāti un nosēdināja Arvīdu un sievu katru savā istabas stūrī un nolasīja lēmumu, kas skanēja apmēram tā: "Latvijas PSR Augstākās Padomes vārdā jūs tiekat izsūtīti no Padomju Latvijas teritorijas." Gatavošanās laikā ieradās sievas māte un viņu arī izveda uz Omskas apgabalu Sibīrijā.

Darbs, darbs... No rīta ar saules lēktu, vakarā lidz saules rietam. Par darbu kolhozā visus 7 gadus nesaņēma ne kapeiku. Labību saņēma pēc izstrādātām izstrādes dienām.

Kad Arvīds bija traumējis kājas celi, komandants un kolhoza vadība nelaida pie ārstiem, sakot, ka simulē un ka ārstēties varēs, kad būs novākta labība.. Rezultātā 26 gadu vecumā bija kāja jāamputē. 1949.g.1.dec, piedzimst dēls un 1954.g -.otrs dēls.

1956.gadā varēja atgriezties Latvijā.

Avots : Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993.g.