Ernests Štambergs

Gulbenes pilsētas aptiekārs provizors. Nelaiķis Cēres pagastā. Apmeklējis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Aptiekas mācekļa gadus nostrādājis vairākās Rīgas aptiekās un 1910. gadā pie Harkovas universitātes ieguvis aptiekāra palīga tiesības. 1916. gadā beidzis Tērbatas universitāti ar provizora grādu, pēc tam vairākus gadus darbojies Pēterpilī Sarkanā Krusta galvenajā medikamentu noliktavā. Kopš 1923.gada darbība noritējusi vienīgi Gulbenē, kur viņš pats uz jaunās koncesijas pamata atvēra aptieku, vēlākos gados uzceldams arī namu, un jaunajā namā izveidoja un iekārtoja vienu no plašākā apkārtnē labāk nostādītām aptiekām. Boļševiku valdīšanas laikā viņa aptieku slēdza un, neskatoties uz lielo farmaceitisko darbinieku trūkumu, Štambergam nedeva iespēju darboties savā iemīļotā arodā. Kā krietns patriots un iecienīts sabiedrisks darbinieks, sajūtot draudošās briesmas, viņš kopā ar savu dzīves biedri un meitiņu 1941. gada sākumā izceļoja uz Vāciju. Šeit Zeicas pilsētā, strādājot vietējā aptiekā, viņš nodzīvoja līdz 1942. gada decembrim, kad laimīgs atgriezās dzimtenē un uzsāka atkal iemīļotās aptiekāra gaitas savā bijušā aptiekā Gulbenē. Pirms apmēram pusmēneša traģisks nelaimes gadījums aizsauca aizsaulē viņa mīļoto dzīves biedri. Pārdzīvotais smagais boļševiku laikmets un pēkšņais dzīves drauga zaudējums atstājis uz nelaiķi ļoti nospiedošu iespaidu un daudz cietusī sirds beigusi pukstēt. Ļoti kuplajam pavadītāju pulkam klātesot, nelaiķi 1943.gada 3. augustā guldīja Gulbenes pilsētas kapos.