de

Teodors Niegliņš

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
00.00.1883
Tot:
00.00.1922
Kategorien:
Bolschewik, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

Teodors Niegliņš, latviešu izcelsmes sociāldemokrāts, aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, pēc lielinieku apvērsuma Krievijā- aktīvs lielinieku režīma atbalstītājs, Kremļa iekšējās apsardzes dienesta loceklis..

Dzimis Dundagā.

Teodors Niegliņš bijis Dundagas pirmā pulciņa «Dzirkstele» priekšstāvis no 1900. gada 20. jūnija

Izkaisījis proklamācijas Dundagas baznīcā 1902. gada 25. decembra dienā un 1903. gada 24. decembra vakarā

1904. gadā nodibina divpadsmito pulciņu «Vētra» Ģibzdes muižā.

***

Kad 1905. gada 1. (14.) decembra pusdienlaikā Dundagu atstāja dragūnu pēdējās vienības, tad vietējā rīcības komiteja ar balsu vairākumu nolēma nodedzināt Dundagas pili. Tās pašas dienas naktī, kad liesmas pārņēma Dundagas pili, Tukumā norisa asiņaina cīņa starp revolucionāriem un karaspēku. Uzzinādami par sacelšanos Tukumā un doto pavēli Talsu dragūnu eskadronam virzīties uz turieni, Talsu sociāldemokrātiskās organizācijas komiteja nolēma palīdzēt tukumniekiem, ar kaujām aizturot Talsu dragūnus. Lai bruņotā sacelšanās Talsos noritētu sekmīgi, Talsu komiteja uz pagastiem nosūtīja uzsaukumu ar aicinājumu visiem apbruņotajiem iedzīvotājiem ierasties Talsos.

Atsaucoties uz to, Dundagas rīcības komitejas priekšsēdētājs Fricis Sīpols (1881–1909) 3. (16.) decembrī norīkoja ap 45 kaujiniekus uz Talsiem. Tās pašas dienas vakarā viņi devās ceļā. Braucienā pārsvarā piedalījās tie paši Dundagas pils dedzinātāji starp kuriem pašreiz zināmi tādi kaujinieki kā Fricis Ošmežs (1884–1907), Kārlis Teibe (1887–1918), Teodors Niegliņš (1883–1922), Kristjānis Balmanis (1887–1942), Kārlis Šēnvalds (1866–1931), Jānis Žanis Burnevics (1884–1941), Kārlis Freibergs (1875–1906), Ernests Jānis Pētersons (1884–1906), Jānis Petrovics (1884–1906), Fricis Blumbergs (1880–1906), Valters Šēnvalds (1888–1919), Kārlis Grīvāns (1880–1919) un Andrejs Vents (1880–1954). Naktī nemiernieki nonāca Valdgales muižā, kur arī pārgulēja, bet pienākot 4. (17.) decembra rītam viņi turpināja ceļu uz Talsiem. Aiz lielas steigas kāds no tautas miličiem muižā atstāja līdz paņemto kadiķa vāli. To kā piemiņas lietu nolēma saglabāt Valdgales muižas pēdējais īpašnieks barons Augusts Johans Lebrehts fon Firkss (1841–1922). Vāle uz ilgu laiku palika muižas kungu mājā, un tās turpmākais stāsts kļuva nesaraujami saistīts ar Valdgales muižas bēdīgo likteni.

*****

21. Muromas pulka kar.

*****

1915. gada 19. jūlijā latviešu buržuāzija saņem atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus, un augustā Feldlību jau iedala 3. Kurzemes bataljona 2. rotā. Tur viņš iepazīstas ar savas rotas kareivi Teodoru Niegliņu no Dundagas, kas tikko atsūtīts no Vitebskas. Pēdējais iepazīstina Kārli ar boļševika nostāju jautājumā par karu.

Tagad viņam skaidrs, ka darba tauta nav ieinteresēta cara patvaldības uzvari. Strādnieku šķiras mērķis ir gāzt cara patvaldību, tāpēc kareivjiem boļševikiem jāaģitē karaspēks, lai tas nostātos revolucionārās tautas pusē.  Teodors Niegliņš 2. rotā nodibina Latvijas sociāldemokrātu pulciņu «Prometejs», kurā par biedru uzņem arī Kārli Feldlību. Viņš cītīgi studē nelegālo literatūru, ko tam piegādā Teodors.

***

1918.g. Izveseļojies Feldlībs brauc uz Maskavu un tur demobilizējas.
Atvadījies no Teodora Nieģliņa, Kremļa iekšējās sardzes locekļa, Feldlībs brauc uz Petrogradu. 
Ž. Zumbergs

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Kārlis FeldlībsGenosse00.00.189517.03.1919

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter