Haralds Pfafrots

Haralds Pfafrots dzimis Jelgavā 1940. gada 20. septembrī Austras un Oļģerta ģimenē. Viņi ir trīs brāļi – vecākais brālis Ģirts (miris), vidējais – Haralds, jaunākais – Daumants (dzīvs).

Ģirtam un Haraldam vēl maziem esot (Daumants nebija dzimis), ģimene devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, tālab bērnību un jaunību Haralds pavadījis Aizputē un Kazdangā.

Vēlāk Haralds savu dzivi saistījis ar Rīgu, tur arī saticis mīļoto sievu Ritu.

Laulībā dzimusi meita Kristīne, ko Haralds visu mūžu ļoti mīlējis un atbalstījis. Arī lielākā daļa darba mūža aizritējusi Rīgā, strādājot par feldšeri Ātrās palīdzības dienestā Reanimācijas brigādē un Medicīnas sabiedrībā “ARS”, kā arī ilgus gadus strādājis par ūdenslīdēju (glābēju) glābšanas stacijā “Bābelīte”.

Haralds bija erudīts līdz pat mūža galam, daudz lasīja, viņa mīļākā grāmata bija J. Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”.

Viņam patika vērot dabā notiekošus procesus, sajūsminājās par visu dzīvo radību, jo īpaši par gājputniem. Ik pavasari gaidīja atlidojam svīres.

Haralds nomira, gājputniem aizlidojot, 2024. gada 06. oktobrī.