Juzefs Karņickis

Juzefs Karņickis - militārs darbinieks (poļu virsnieks).  

Plaši aprakstīts Juzefa Karņicka un grāfa meitas Emīlijas Plāteres mīlestības stāsts.

Nāves vietā ir piemineklis, vietu sauc par Mīlestības kalniņu, kur sākās Mīlestības strautiņš. Izdarījis pašnāvību 1838. gada 4. augustā Krāslavā.
Apbedīts nāves vietā, vēlāk pārvests uz Ciblu.

Šis mīlas stāsts ir apaudzis jau ar leģendu, kas vēsta, ka jaunais poļu virsnieks Juzefs Karņickis iemīlējies grāfa Plātera brīnišķīgajā meitā Emīlijā. Taču Juzefs nāca no vienkāršiem ļaudīm un bija nabadzīgs, tāpēc grāfs viņu atraidīja.

Jaunie nolēma slepus salaulāties un aizbraukt no Krāslavas, taču viņu nodoms neizdevās. Izmisumā abi nolēma izdarīt pašnāvību. Viņi sarunāja, ka meitene pils torņa logā iedegs sveci un tad metīsies laukā pa logu. Taču, nojaušot ko nelāfu, grāfa meitu stingri uzmanīja, un sardze vai kalpones nopūta sveci. Juzefs uztvēra to kā norunāto signālu un nošāvās. Viņu apglabāja turpat, bet uz pieminekļa, ko rotāja čuguna krusts, uzrakstīja: „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.

Nākamajā rītā pēc bērēm ļaudis ieraudzīja, ka no kalna sācis tecēt avots. Parādījās ticējums, ka tas, kurš Jāņu nakti kopā ar savu mīļoto padzersies no šī avota, būs laimīgs un mīlēts līdz mūža beigām.

Pēc dažiem gadiem viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas un apglabātas Eversmuižā, bet piemineklis ir palicis, un nostāsts par lielu un uzticīgu mīlestību tiek nodots no paaudzes paaudzēs.

Līdz pat šodienai tautā šo pauguru sauc par Karņicka kalnu vai Mīlestības kalnu.