Voldemārs Matvejs

Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1877. gadā Rīgā, mācījās V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā,

1902. gadā Matveju par gleznu "Bērzi saules rietā" apbalvoja ar zelta medaļu un šo darbu iekļāva Baltijas ceļojošo izstāžu biedrības izstādē.

1905. gadā Matvejs turpināja mākslas studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēterburgā viņš organizēja mākslinieku grupu "Jaunatnes savienība", kuras pamatprincipus izklāstīja rakstos "Krievu secesija" un "Jaunās mākslas principi". Grupa atzina modernisma mākslu (fovismu, kubismu, postimpresionismu), kā arī prerafaelītus un krievu ikonu glezniecību.

Matvejs nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem (no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla"). Matvejs rakstīja apcerējumus par faktūru.

Ap 1910.g. Matvejs iekļāvās krievu avangardistu lokā un kļuva par aktīvu apvienības “Jaunatnes savienība” (Союз молодежи) dalībnieku, organizēja tās izstādes, kurās piedalījās K.Petrovs-Vodkins, N.Gončarova, M.Larionovs, D.Burljuks, I.Maškovs u.c.). Brauca uz Vāciju un Franciju, lai dibinātu kontaktus modernisma centros (ar H.Valdenu, “Zilā Jātnieka” grupas līderiem ― V.Kandinski, F.Marku), apmainītos ar izstādēm, vāktu darbus projektējamajam modernās mākslas muzejam. Matvejs bija apvienības rakstu krājumu redaktors, publicēja tur savas un domubiedru idejas (raksts Принципы нового искусства, 1912) un uzskatāms par apvienības ideologu (rakstīja ar pseidonīmu Vladimirs Markovs, lai nekaitinātu akadēmijas vadību).

1913. un 1914.g. mijā publicēts teorētiskais Matveja pamatdarbs “Daiļrades principi plastiskajās mākslās. Faktūra” (Принципы творчества в пластических искусствах. Фактура).

1910.g. mākslinieks Rīgā organizēja apvienības izstādi, kura tika pavadīta ar manifestveidīgu Matveja modernisma koncepcijas izklāstu (“Krievu secesija”, 1910) vairākās Rīgas latviešu, vācu un krievu avīzēs. Gan izstāde, gan “manifests” izraisīja skaļu polemiku presē, un Matveja vadītais pasākums uzskatāms par pirmo mēģinājumu ieviest radikāla avangarda idejas un praksi Latvijas mākslas pasaulē.

Matvejs gleznojis ainavas ("Dārzs"), Pēterburgas skatus ("Ziema Pēterburgā"), folkloras motīvus ("Senatne"), viduslaiku ikonu iedvesmotas gleznas ("Golgāta", "Guldīšana kapā").

Miris 1914. gadā, apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.