Werner Westermann

Dažas dienas pirms Lieldienām miris 3. un 4. Latvijas Saeimas vācu frakcijas deputāts Dr. iur. Verners Vestermans. Viņš bija Dr. Paula Šīmana, ievērojamā vācu publicista, politiska darbinieka un mazākuma tautību tiesību cīnītāja starptautiskā mērogā, ciešs līdzdarbinieks. Kā lojāls baltvācu darbinieks, kas atzina piemērošanos vēsturiskajām pārgrozībām un latviešu tiesības uz savu valsti, viņš rosīgi strādājis pie Latvijas likumdošanas darba un bija vairāku likumprojektu izstrādātājs. Kā tiesībniekam viņam bija plaša pieredze saimnieciskajā likumdošanā un viņš to ar lielu dedzību ieguldīja parlamentārajā darbā. Kā stingrs demokrāts viņš atrada draugus ne vien pilsoņu aprindās, bet sadarbojās labi ar Dr. Paulu Kalniņu un latviešu sociālistiem. Par spīti Gestapo brīdinājumiem, viņš 1944. gada vasarā ieradās kopā ar Dr. P. Kalniņu pie toreiz mirušā Dr. Šīmaņa kapa, lai teiktu piemērotus atvadvārdus. Kad no Pozenes tas 1945. gadā ieradās Rietumvācijā, sākās tas viņa darbības posms, kas sprauda mērķi, satuvināt latviešus ar visplašākajām vācu aprindām. Ar dažiem domu biedriem viņš 1954. gada sākumā ieradās evaņģēliskajā vācu akadēmijā Kudevērdē pie Hamburgas, lai noskaidrotu iespējas dibināt Baltiešu apvienību, kurā kopējam darbam vajadzēja satikties vāciešiem ar igauņiem, latviešiem un lietuviešiem. Ja latviešu sekcija pie Baltiešu apvienības nodibinājās kā pirmā, tad tas ir Dr. Vestermana nopelns. Latviešu centrālo organizāciju vadītāji atradās teicamā kontaktā ar viņu jau pašā trimdas sākumā. Dr. Vestermans izmantoja arī savus amatus baltvācu organizācijās, lai atbalstītu latviešu centienus, un par to un pārējo darbu lai viņam atvadu brīdī izsakām sirsnīgu pateicību. Nelaiķis bija jelgavnieks un Jelgavā beidza klasisko ģimnāziju. Pēc tam tas studēja tieslietas Tērbatā, Berlīnē un Greifsvaldē. Bez darbības Latvijas Saeimā, viņš kādu laiku bija Juglas Manufaktūras direktors un vadītājs Rīgās būvmateriālu rūpnīcā. Pēdējos gados viņš pārzināja sociālo pabalstu pārvaldi Heimatauskunftstelle Baltikum Visbadenē. (Latvija, 11.04.1959)