Lūcija Ķuzāne

Dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles, vēlāk Pilskalnes pagasta "Medņos" amatnieka Kristapa un viņa sievas Annas Mednes ģimenē. Tēvs bijis fotogrāfa Mārtiņa Buclera skolnieks. Beigusi Rīgas pedagoģisko institūtu (1955), strādājusi par skolotāju (1947–1978). Daiļrades sākumā 70. gados pievērsusies apraksta žanram, publicētas trīs aprakstu grāmatas. 80. gados un turpmāk uzmanības centrā – izcili rakstnieki novadnieki (Jūlijs Dievkociņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Veselis), kā arī dzejnieks Aleksandrs Pelēcis, kam veltījusi atsevišķus darbus. Rakstniecei Lūcijai Ķuzānei raksturīga rūpīga avotu izpēte un laikabiedru liecību vākums, prasme veidot vēstījumu, kurā saaudusies zinātniska izpēte ar beletrizētu (bagātīga, tēlaina valoda) stāstījumu. Vairākas grāmatas veltītas dzimtajam Sēlijas novadam un tās ļaudīm.