Vladimirs Zlatinskis

Jelgavas skolotājs un astrunomijas entuziasts, pagaidām Latvijā vienīgais komētas atklājējs. Studēja Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes matemātikas specialitātē. V. Zlatinskls studiju laikā neaizmirst arī Jelgavu. Te turpinās viņa novērotāja darbība, te 1905. gadā nāk klajā viņa pirmais sacerējums — grāmata «Mēness aptumsumi». 1907. gadā. V. Zlatinskis ar I pakāpes diplomu absolvē Pēterburgas universitāti un tiek atstāts gatavoties zinātniskajam darbam. Pagaidām gan nav noskaidrots, kāpēc viņš tur nepaliek, jo pēc īsa pedagoģiskā darba Pēterburgas Videmana ģimnāzijā viņš atgriežas Jelgavā un jau 1908. gadā sāk strādāt Jelgavas meiteņu ģimnāzijā, bet kopš 1912.gada — pilsētas reālskolā. No 1908. līdz 1910. gadam viņš iekārto privātu observatoriju, kur atrodas vairāki labi instrumenti, arī reflektors ar 200 mm spoguļa diametru, Bardū ekvatoriāls ar 108 mm objektīva diametru un astrofotogrāfiska ierīce ar 135 mm objektīva diametru, mūsdienu terminoloģijā — astrogrāfs. Šādi bruņots. V. Zlatlnskis arī varēja novērot daudzas un dažādas astronomiskās parādības, no kurām viena tajā laikā darīja pazīstamu viņa vārdu visas pasaules astronomu sabiedrībā. 1914. gada 15. maijā viņš ar binokļa palīdzību Perseja zvaigznājā atklāja 4. spožuma (tātad tādu, ko var redzēt arī ar neapbruņotu aci) komētu, kas tika nosaukta Zlatinska vārdā. Pēc tam nevienam Latvijā nav izdevies atrast jaunu komētu.D rīz pēc šī notikuma V. Zlatinskls Jelgavu pameta — bija sācies pirmais pasaules karš un viņš devās prom uz Krievijas iekšieni. Kādus divus gadus viņš strādāja Engelharta Kazaņas observatorijā par asistentu, pēc tam. 1918. gada decembrī, viņā devās uz Novosibirsku. kur strādāja vietējā pedagoģiskajā institūtā. Taču organisma
pārpūle un tuberkuloze darīja savu un 1921. gada 21.maijā 37 gadu vecumā Vladimira Zlatinska dzīves gājums beidzās. (Cīņa, 30.05.1984)