Valērijs Ņikiforovs

1966. gadā Valērijs Ņikiforovs ar sudraba medaļu absolvējis vidusskolu. Tajā pašā gadā viņš iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI; tagad – Rīgas tehniskā universitāte, RTU); sākumā viņš studējis Elektroenerģētikas fakultātē (tagad – Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte), pēc tam turpinājis studijas Mehānikas fakultātē, kuru viņš pabeidzis 1971. gadā. Kā Vissavienības studentu darbu konkursa uzvarētājam viņam piedāvāja turpināt mācības Maskavas Universitātes filozofijas aspirantūrā. Pēc aspirantūras viņš sāka strādāt Latvijas Valsts universitātes Filozofijas un loģikas katedrā: 1974.–1976. gadā viņš bija pasniedzējs; 1976.–1978. gadā – vecākais pasniedzējs; 1978.–1982. gadā – docents un no 1982. gada līdz 1992. gadam viņš bija šīs katedras vadītājs.

1975. gadā V. Ņikiforovs aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Modelēšana kā zinātniskās pētniecības metode”. 1989. gadā viņš aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju tēmā: “Problēmsituācija un problēma: ģenēze, struktūra, funkcijas” un viņam tika piešķits filozofijas zinātņu doktora grāds par jauna zinātniskā virziena “Problēmoloģija: problēmsituāciju analīzes un problēmu korektas formulēšanas loģiski metodoloģiskie līdzekļi” atklāšanu.

1991. gadā Valērijs Ņikiforovs tika ievēlēts profesora amatā un 1992. gadā viņam tika piešķirts habilitētā filozofijas doktora (Dr. habil. phil.) zinātniskais grāds. 

1992. gadā V. Ņikiforovs kopā ar entuziastu grupu izveidojis Baltijas Krievu institūtu (pašlaik – Baltijas Starptautiskā akadēmija). Līdz 1994. gadam viņš bija institūta direktors, no 1994. līdz 2004. gadam – tā rektors. Viņš bija Baltijas Starptautiskās akadēmijas, Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta, Sociālo un humanitāro problēmu zinātniskās pētniecības institūta līdzdibinātājs un valdes loceklis.

Izglītošana, docēšana augstskolās un šā darba organizēšana profesoram V. Ņikiforovam bija gan profesionālā darbība, gan dzīvesveids. Viņš lasījis studiju kursus loģikā, filozofijā, zinātnes metodoloģijā un problēmoloģijā bakalauru, maģistru un doktoru programmās. V. Ņikiforova zinātniskā darba galvenais virziens bija metodoloģijas kā jebkura veida cilvēku darbības racionalizācijas un optimizācijas un problēmsituāciju analīzes un problēmu korektas formulēšanas analīzes metožu turpmākā izstrāde viņa autortraktējuma. Viņš bija izstrādājis arī pasniegšanas metodiku augstskolās.

Valērijs Ņikiforovs ir vairāku monogrāfiju, mācību un metodoloģisko līdzekļu un vairāk kā 140 zinātnisko rakstu autors.