Pēteris Ļūļa

Pēterim Ļūļam bija it kā divas dzimtenes, šaurākā nozīmē ņemot - dzimis viņš bija vietalviets, bet no pašas bērnības visus jaunības gadus audzis un dzīvojis Krustpils rajonā — Daukstēs un citur, kur viņa tēvs bija par graudnieku-rentnieku. Visi vecie Krustpils pirmās "Censoņu biedrības" biedri Pēteri Ļūļu atminēsies arī kā vienu no centīgākiem šīs pirmās Krustpils b-bas dibinātāju un dalībnieku. Dzīvodams citur svešumā, viņš arvien vismīļāk atminējās Krustpili — šos jaunības un centības laikus. Jaunības laikā, ar ļoti maziem un dažreiz bez līdzekļiem, viņš bija viens no tiem, kas tiecās pēc toreiz tik grūti pieietamās izglītības un tomēr to sasniedza: vispirms kā būvtehniķis un vēlāk kā būvinženieris. Latvijai vēl kopā ar Krieviju esot, viņa studijas, projekti un darbi bija pa lielākai daļai Pēterpilī. Pēterpils tramvaju parks, vairākas ēkas un projekti pie Eksperimentālās medicīnas institūta Pēterpilī, pie Kolpinas "Ižoras" fabrikas būvēm u. c. bija viņa darbs.
Tagadēja Latvijā viņa darbi bija 1. distances dzelzceļa būves pie Dobeles, tad vēlāk uz Rīgas Rūjienas dzelzceļa, distances priekšnieka pienākumi Rīga - Carnikava un ievērojamie Jaun un Vec-Milgrāvja tilti pār Daugavas ieteku, kā arī pār Gauju.  Pie Mīlgrāvja tilta būves sākās P. Ļūļas sabrukums veselībā, viņš bija spiests aiziet pensijā. Pāris gadus pensijā būdams, arī vēl bija strādājis dažus darbus Rīgā līdz pēdējam mūža vakaram. Tagad guldīts Vietalvas kapos blakus tēvam.