Ilze Loze

Mūžībā devusies izcilā akmens laikmeta pētniece Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Dr. hist. Ilze Biruta Loze.

Viss Ilzes Birutas Lozes darba mūžs pagājis Latvijas Vēstures institūta arheoloģijas nodaļā, kur viņa strādāja kopš 1959. gada, sākumā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci, bet kopš 1993. gada par vadošo pētnieci. 

Darba gaitu sākumā, kā vairums tās paaudzes arheologu, viņa nonāca izrakumos Daugavas krastos – teritorijā, kuru bija paredzēts appludināt, ceļot Pļaviņu un Rīgas HES. Vēlāk pievērsās akmens laikmeta pētniecībai, kas kļuva par viņas mūža tēmu.

Ilze Loze strādājusi galvenokārt Lubāna ezera krastos. Pateicoties viņas pētījumiem Lubāna mitrāja akmens laikmeta dzīvesvietās, Lubāna  komplekss atzīts par vienu no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem  akmens laikmeta pieminekļu kompleksiem Eiropā.

Ilze Biruta Loze veikusi izrakumus arī vēlā neolīta dzīvesvietās Kurzemē – Pūrciema un Ģipkas apmetnēs. Tur iegūtos rezultātus viņa apkopojusi monogrāfijā – “Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās”. 

Ilzes Birutas Lozes zinātniskās intereses saistījās galvenokārt ar akmens laikmeta beigu posmu – neolītu. Īpašu uzmanību viņa pievērsa akmens laikmeta mākslai. Viņas redakcijā izdots rakstu krājums “Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology” un monogrāfija “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”. 

Sevišķu uzmanību viņa veltīja akmens laikmeta dzintara izstrādājumiem, ko aplūkoja divās grāmatās – “Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas” un “Senais dzintars Austrumbaltijā”. Viņa 2001. gadā organizēja IV Starptautisko Dzintara konferenci, kas notika Latvijā un bija viena no rakstu krājuma “Amber in Archaeology” redaktorēm. 2014. gadā viņa bija viena no starptautiskās konferences “Baltijas dzintars pāri laikam un robežām” organizatorēm.

Savus pētījumus I. B. Loze apkopojusi vairākās monogrāfijās, no tām nozīmīgākās – “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, “Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины”, “Поселения каменного века Лубанской низины”, “Мезолит, ранний и средний неолит”. I. B. Loze ir viena no līdzautoriem vairākiem kolektīviem izdevumiem –  “Latvijas PSR arheoloģija”, “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr.” un “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”.  

I. B. Loze vienmēr aktīvi piedalījās zinātniskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs – Polijā, Beļģijā, Čehoslovakijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Meksikā, Maltā, Dienvidāfrikā un citur.  

Ilze Biruta Loze savas zināšanas nodevusi arī studentiem, docējot arheoloģijas kursu LU Vēstures un filozofijas fakultātē un Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē. I. B. Loze aktīvi iesaistījās Eiropas Arheologu asociācijas dibināšanā un darbā.

Ilzes Birutas Lozes darbs augstu novērtēts.  

• Latvijas Zinātņu akadēmija Ilzi Birutu Lozi 1997. gadā ievēlēja par savu korespondētājlocekli.

Viņa apbalvota ar

• SIA “Lattelekom”,
• Latvijas Izglītības fonda medaļu–diplomu un stipendiju,
• Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļu.
• Viņai pasniegta arī Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā.
• 2010. gadā viņa iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, saņemot ordeņa IV šķiru.

Ilzei Birutai Lozei savas ģimenes nebija. Savu dzīvi bez atlikuma viņa veltīja arheoloģijai. Ja nu vienīgi kādreiz spēlēja vijoli. Sevis izvēlētajā profesijā viņa strādāja līdz veselība to atļāva un centās to darīt arī tad, kad vairs neatļāva. Viņas paveiktais turpinās dzīvot viņas darbos. Skolu programmās un augstskolu studiju kursos lasīs un mācīsies no viņas atziņām. Varbūt nākamās paaudzes, jaunu atradumu gaismā, dažas no tām pārskatīs, bet viņas vārds Baltijas akmens laikmeta pētniecībā saglabāsies mūžam.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību Ilzes Birutas Lozes tuviniekiem, kolēģiem, bijušajiem studentiem, Lubāna ezera apkārtnes iedzīvotājiem, kuriem viņa bija kļuvusi par savējo.