Tadeušs Kasjanovs

Tadeušs Rafailovičs Kasjanovs (dzimis 1938. gada 14. novembrī Maskavā, miris 2026. gada 4. septembrī) bija padomju un krievu sportists, aktieris, kaskadieris un kaskadieru koordinators, nenoliedzama vairāku paaudžu autoritāte kaujas sporta veidos.

Viskrievijas tuvcīņas un tradicionālās karatē federācijas prezidents un Krievijas Goda treneris.
Viņam bija 10. dans karatē.

Biogrāfija

Kopš 1955. gada viņš nodarbojas ar boksu Maskavas brīvprātīgo sporta biedrības "Padomju spārni" sekcijā un trenējas treneru B. I. Tišina un V. A. Lukjanova vadībā .

Beidzis Fiziskās audzināšanas institūtu.

Viņš tiek uzskatīts par pirmās karatē grupas dibinātāju PSRS. 20. gs. sešdesmitajos gados viņš iepazinās ar A. B. Šturminu , bet 1969. gadā — ar A. A. Harlampjevu .

1979. gadā Šturmins kļuva par Centrālās karatē skolas vadītāju Trud svarcelšanas sporta pilī, kur par vecāko treneri tika uzaicināts Tadeušs Kasjanovs .

Viņš bija metamo ieroču (patents Nr. 32027) un metamā naža (patents Nr. 32026) izgudrotājs.

Miris 2026. gada 4. septembrī.

Kino

Viņa filmas debija notika 1977. gada filmā "Īpašas uzmanības zonā".

Tadeušs Kasjanovs ieguva plašu atzinību  pēc filmas " 20. gadsimta pirāti " iznākšanas . Tajā notika pirmā karatē izrāde PSRS; Tadeušs Kasjanovs darbojās kā kaskadieru triku koordinators un arī spēlēja padomju kravas kuģa bocmani.

1979. gadā Kasjanovs piedalījās filmas "Pacelšanās" filmēšanā; 1983. gadā viņš filmējās filmā "Nabat" kā sagūstīšanas grupas komandieris. 1987. gadā viņš filmējās filmā "Akcija" kā SS virsnieks.

Sports

Kopš 1989. gada Tadeušs Kasjanovs ir Vissavienības (vēlāk Viskrievijas) tuvcīņas un tradicionālās karatē federācijas prezidents.

1992. gadā Kasjanovs parādījās noziegumu ziņojumos kā apsūdzētais ķīlnieku sagrābšanā (vēlāk viņš tika attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ). Izrādījās - viņa bijušais audzēknis, kurš bija atstādināts no treniņu apmeklējumiem, bija savu treneri vienkārši apmelojis. Tas prasīja pusotru gadu nebrīvē, kur Kasjanovam krietni tika iedragāta veselība - dzirde un redze.

Tajā pašā 1992. gadā viņam tika piešķirts Krievijas Goda trenera nosaukums.

Sporta meistars boksā . Tradicionālā karatē desmitā dana
īpašnieks .

Apmācījis un sagatavojis vairāk nekā 40 sporta meistarus, tostarp

• PSRS čempions (1991) M. Turkmanovs ;
• PSRS čempions (1991), trīskārtējs A. Ņevska piemiņas starptautiskā turnīra uzvarētājs S. N. Solovjovam ;
• PSRS čempions (1991), divkārtējs A. Ņevska piemiņas starptautiskā turnīra uzvarētājs G. A. Gorjačevs ;
• PSRS čempions (1991), pieckārtējs Krievijas čempions, četrkārtējs A. Ņevska piemiņas starptautiskā turnīra Ja. B. Muradova uzvarētājs ;
• pieckārtējs Krievijas čempions A. E. Aleksejevs ;
• Četrkārtējais Krievijas čempions R. R. Amirovs .

Ģimene

Precējies ar Jeļenu Arseņjevnu Kasjanovu, angļu valodas skolotāju. Laulībā dzimušas divas meitas:

• Sofija Kasjanova (dzimusi 1966. gada 12. janvārī) — Krievijas Nopelniem bagātais treneris, Viskrievijas federācijas „SENE” prezidente, Maskavas izlases vecākā trenere.
  Viņai ir dēls Arsēnijs.
  No 5–6 gadu vecuma brauca līdzi tēvam uz treniņiem, no 13 gadiem jau pati vadīja nodarbības, kad tēvs prombūtnes brīžos.
  17 gadu vecumā iestājās Fiziskās kultūras institūtā un kļuva par profesionālu treneri.
  Beigusi arī VGIK kursus un saņēmusi diplomu kino triku ainu iestudēšanā; piedalījusies triku iestudēšanā filmā „20. gadsimta pirāti” un citās.
  Krievijas Nopelniem bagātais treneris.
  Federācijā ir desmitiem tūkstošu dalībnieku un ap 30 reģionālo pārstāvniecību.
  Viņas vīrs Andrejs (miris vairākus gadus pirms 2021. gada intervijas) bija federācijas galvenais ārsts. Dēls — Arsēnijs.

Vecākās intervijās Tadeušs minēja, ka mazbērnam tolaik bija apmēram 2 gadi un viņš cerēja, ka zēns arī nodarbosies ar cīņas sportu (tad tas būtu jau ceturtā paaudze). Šobrīd Arsēnijs ir pieaudzis, bet detalizēta publiska informācija par viņa nodarbošanos nav izplatīta.

Anastasija Kasja  - jaunākā meita. Nav kļuvusi par cīņas mākslu meistari kā māsa, bet 1990. gados bija Maskavas čempione kultūrismā.
Cita publiska informācija par viņas tālāko dzīvi, ģimeni vai bērniem praktiski nav pieejama.   Kopumā ģimenē publiski minēts tikai viens mazbērns — Sofijas dēls Arsēnijs. Par citiem mazbērniem (ja tādi ir) atklātu datu nav.

Apbalvojumi

• 1997. gads — Maskavas 850. gadadienas piemiņai
• 1998. gads — Goda zīme "Par nopelniem fiziskās kultūras un sporta attīstībā" no Valsts sporta komitejas
• 1991. gada augusta biedrības Sudraba krusts
• "Par aktīvu darbu Iekšlietu ministrijas Kara veterānu asociācijā"
• 2001. gads — Maskavas Pilsētas domes Goda raksts "Par nopelniem pilsētas sabiedrībai fiziskās kultūras un sporta jomā"
• 2002. gads — medaļa “Par militāro varonību”