Nataša Reja

Nataša Reja (Natacha Rey) dzimusi 1970. gada 6. jūnijā Enghienā (Francija) un mirusi 2026. gada 13. septembrī Saintes pilsētā (Charente-Maritime departaments, Francija) 56 gadu vecumā no vēža, par kuru viņa publiski runāja jau no 2024. gada aprīļa.

Viņa sevi dēvēja par neatkarīgu analītisko un pētniecības žurnālisti (autodidakti).

Viņa uzauga pieticīgā, bet mīlošā ģimenē nelielā lauku pilsētiņā. Vecāki bija nopirkuši nelielu māju. Audzināšana bija diezgan stingra. Bērnībā viņa daudz lasīja (Zolā, Vailds, Flobērs, Anuī) un jau no agrīna vecuma kļuva vegāne, jo redzēja, kā vecvecāku fermā audzētie dzīvnieki nonāk uz galda.

Vēlāk viņa strādāja nelielā uzņēmumā, kas tirgoja ēteriskās eļļas (kopā ar toreizējo partneri). Pēc šķiršanās pārcēlās tuvāk ģimenei, bija bezdarbniece un dzīvoja no sociālajiem pabalstiem. Covid-19 laikā viņa kļuva ļoti aktīva pret mRNS vakcīnām un iesaistījās konspiratīvajās un antivakcīnu aprindās. Pēdējos gados dzīvoja Sentā (Saintes, Charente-Maritime departaments). Publiski seju rādīja reti — bieži foto ar cepuri un saulesbrillēm. Kontaktu dati nav publiski pieejami.

Skandāls, saistībā ar Makrona ģimenes aizskāršanu

2021. gadā viņa kļuva plaši pazīstama ar savu izmeklēšanu par Francijas pirmās lēdijas Brižitas Makronas biogrāfiju.

2021. gadā viņa sazinājās ar žurnālistu Ksavjē Pusāru (Xavier Poussard, izdevums Faits & Documents).
2021. gada 10. decembrī notika slavenā 4,5 stundu garā intervija ar Amandīnu Roju (Amandine Roy), kurā Reja prezentēja savu trīs gadu ilgušo  “izmeklēšanu”, un proti: ka Francijas prezidenta sieva, Pirmā lēdija Bridžita Makrona faktiski nemaz nav sieviete, bet ir dzimusi kā vīrietis Žans-Mišels Trogņē (Jean-Michel Trogneux) ar vēlāk mainītu dzimuma identitāti. Šī skandalozā videointervija ar šādu sensacionālu paziņojumu no "pētnieciskās žurnālistes, nenoliedzami, kļuva ļoti plaši tiražēta ne tikai Francijā. Šis apgalvojums ieguva plašu starptautisku rezonansi un, loģiski, tam sekoja tiesas procesi par goda aizskaršanu.

2024. gadā viņa tika notiesāta, bet jau 2025. gada jūlijā Parīzes apelācijas tiesa viņu attaisnoja, un proti, 
2025. gada 10. jūlijā pēc tam, kad pirmajā instancē (2024. gada septembris) Reja un Roja tika atzītas par vainīgām goda aizskaršanā un saņēma 500 eiro nosacītu sodu plus kompensācijas. Parīzes apelācijas tiesa tās attaisnoja šādu iemeslu dēļ:

• Izrādījās, lielāko daļu no 18 apstrīdētajiem izteikumiem tiesas novērtēja, ka tā nav goda aizskaršana.
  Tiesnešuprāt, apgalvojums, ka cilvēks ir transdzimuma persona un slēpj to, neapdraud godu vai cieņu, jo transidentitāte nav uzskatāma par kaut ko kaunpilnu.
• Vienīgais fragments, kas teorētiski varēja būt goda aizskaršana (apgalvojums par “nepilngadīgā pavedināšanu”, jo Makrons un Brižita iepazinās, kad viņš bija 14–15 gadus vecs skolēns, bet viņa — skolotāja), tika attaisnots ar labas ticības (bonne foi) principu — tiesa uzskatīja, ka sievietes ticēja tam, ko stāsta.
• Tiesa spriedumā atzīmēja, ka Rejas argumentācijā par civilstāvokļa dokumentiem ir pretrunas un vājie punkti, bet tas nekādi nemainīja attaisnošanas lēmumu.

Kā komentārs: attaisnošana nenozīmē, ka tiesa atzina teoriju-nostāju par patiesu. Tā tikai atzina, ka konkrētie izteikumi nav krimināli sodāmi. Brižita Makrona un brālis iesniedza kasācijas sūdzības, bet pēc Rejas nāves kriminālprocess pret viņu izbeidzās..

Bēres notika 2026. gada 18. septembrī: mise pulksten 14:30 Saint-Pallais baznīcā Saintes, pēc tam apbedīšana Saint-Pallais kapsētā. Informāciju par nāvi pirmais paziņoja žurnālists Ksavjē Pusārs.

Neskatoties uz sensacionāliem paziņojumiem, publiski ziņas ir visai skopas, tāpēc neizbēgami rodas jautājumi un konkrētas atbildes uz tiem.

Šai sazvērestību teorijai ir vairākas iekšējas pretrunas, ko oficiālie dokumenti un tiesas lēmumi tomēr neizšķīra par labu Rejai.

Pretēji Rejas apgalvojumam, ka Bridžita ir transformējies par sievieti viņas brālis, raisa jautājumu - kur palika brālis, ja viņš kopā ar Bridžitu tiesājas?

Žans-Mišels Trogņē (Jean-Michel Henri Trogneux) tie''am ir reāla, dzīva persona. Dzimis 1945. gada 11. februārī Amjēnā, astoņus gadus pirms Brižitas (1953. gada 13. aprīlis). Ģimenē bija seši bērni.
Viņš 1980. gadā apprecējās,
1987. gadā izšķīrās, ir pēcnācēji. Ir dzimšanas akta izraksts, ieraksti vēlēšanu sarakstos, notariāli dokumenti. Par to šaubu na. 
Viņš dzīvo diskreti, bet 2017. gadā piedalījās Makrona inaugurācijā, un Brižitas meita Tifēna 2025. gadā tiesā liecināja, ka nesen redzējusi savu onkuli un viņš “jūtas labi”. Rejas apgalvojumi vēstīja savādāk - viens cilvēks “pazudis” un otrs pārņēnis tās identitāti. Dokumenti aplecina, ka ir divas neatkarīgas  personu dzīves — nevis mistisks stāsts par kaut kur pazudušu brāli.

Vēl viena neskaidrība par skolas gaitām un iepazīšanās apstākļiem.
1993. gadā Emanuēlam bija 15 gadi, Brižitai — 39–40. Viņa tolaik bija precējusies ar Andrē-Luiju Ozjēru, un jau trīs bērnu māte, strādāja par teātra skolotāja.
Oficiālā versija: viņa jau (kopš dzimšanas) bija neapšaubāmi bija sieviete Brižita Trogņē/Ozjēra.

Ja pieņem Rejas publiski izplatīto versiju (Žans-Mišels, dzimis 1945., bija kļuvis par “Brižitu”), tad pārejai un identitātes maiņai vajadzēja notikt daudz agrāk - pirms 1970. gadiem, lai viņa varētu paspēt apprecēties, dzemdēt trīs bērnus un strādāt skolā. Šī laika skala ir palikusi joprojām neskaidra un atbildi varētu sniegt ar precīziem tiesas lietas materiāliem, kuros vajadzētu atrasties arī Rejas apgalvojumu argumentācijai.

No juridiska, ētikas un personas privātuma aizsardzības viedokļa - publiskais apgalvojums, ka ir bijuši “valsts meli” un sabiedrības “mānīšana” ir vai nav apmelojums?

Reja lietoja terminus “escroquerie”, “tromperie”, “mensonge d’État” (valsts meli).
Pirmajā instancē tiesa daļu no šiem apgalvojumiem - it kā veiktie viltojumi civilstāvokļa dokumentos, identitātes uzurpācija, mazgadīgā pavedināšana - kas ir apgalvojumi par  izdarītiem virkni krimināli sodāmiem noziegumiem, uzskatīja par goda aizskaršanu.

Apelācijā tiesa, iekļaujoties modernajā naratīvā sprieda, ka apgalvojums par to, ka cilvēks ir transdzimuma persona un to slēpj, pats par sevi nav goda aizskaršana, jo transidentitāte nav kauns.
Vienīgais fragments par “nepilngadīgā pavedināšanu” tika attaisnots ar “labu ticību”.
Tiesa neapstiprināja, ka Rejas paziņojumi ir patiesi. Tā tikai atzina, ka konkrētie teikumi pēc 1881. gada preses likuma nav krimināli sodāmi. “Valsts meli” vai "Meli valstij" paliek smags apgalvojums par organizētu krāpšanu un dokumentu viltošanu - tas jau ir ārpus vienkārša komentāra par privāto dzīvi.

ECT un aizskāruma robežas

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē patiešām dod publiskām personām mazāku privātuma aizsardzību, ja runa ir par sabiedrības interešu svarīgumu. Taču robeža ir faktu pamatojums un proporcionalitāte. Apgalvojums, ka valsts pirmā lēdija ir cits cilvēks, ka dokumenti ir viltoti un ka tas ir valsts līmeņa slēpšana, skar ne tikai privātumu, bet arī krimināltiesību jomu (viltojums, krāpšana) un valsts reputāciju. Bez pārbaudāmiem pierādījumiem tas paliek spekulācija, nevis žurnālistiska izmeklēšana. Tāpēc daudzi šo Rejas izplatīto teoriju uzskata par konspirāciju, nevis par pierādītu faktu.

Šīs pretrunas (divas dzīvas personas pret vienu “nomainīto”, neskaidra pārejas hronoloģija, smagi apgalvojumi bez dokumentāla apstiprinājuma) ir iemesls, kāpēc lielākā daļa oficiālo avotu Rejas teorijas noraida, lai gan apelācijas tiesa Reju attaisnoja juridisku nianšu dēļ, nevis satura dēļ. 

Kāpēc attaisnoja apelācijā (2025. gada 10. jūlijs)?

Pirmajā instancē (2024. gada septembris) Reja un Roja tika atzītas par vainīgām goda aizskaršanā un saņēma 500 eiro nosacītu sodu plus kompensācijas. Parīzes apelācijas tiesa tās attaisnoja šādu iemeslu dēļ:

• Lielākā daļa no 18 apstrīdētajiem izteikumiem pēc tiesas nav goda aizskaršana. Apgalvojums, ka cilvēks ir transdzimuma persona un slēpj to, pēc tiesas neapdraud godu vai cieņu, jo transidentitāte nav uzskatāma par kaut ko kaunpilnu.
• Vienīgais fragments, kas teorētiski varēja būt goda aizskaršana (apgalvojums par “nepilngadīgā pavedināšanu”, jo Makrons un Brižita iepazinās, kad viņš bija 14–15 gadus vecs skolēns, bet viņa — skolotāja), tika attaisnots ar labas ticības (bonne foi) principu — tiesa uzskatīja, ka paziņojumus izplatošās sievietes pašas ticēja tam, ko stāsta publiski.
• Tiesa atzīmēja, ka Rejas argumentācijā par civilstāvokļa dokumentiem ir pretrunas un vājās vietas, bet tas nemainīja attaisnošanas lēmumu.
• Tiesa atzina, ka konkrētie izteikumi nav krimināli sodāmi.
• Brižita Makrona un brālis iesniedza kasācijas sūdzības, bet pēc Rejas nāves kriminālprocess pret viņu izbeidzās.