Mirdza Birzniece

Mirdza Birzniece (23.09.1926. – 8.10.2026.)

“Aizputes vidusskola…, skola, MANA skola… Bērnība, jaunība, spēka gadi, mans vecums – viss ar to saistīts. Kā 1935.gadā pirmoreiz klases durvis atvēru, tā 2003. tās aiz sevis aizvēru. Aizvēru KLASES, bet ne SKOLAS durvis. Taka uz skolu aizaugs tikai tad, kad manis vairs nebūs, jo mani vienmēr interesēs viss, kas notiek manā skolā.”

Tie ir Mirdzas Birznieces vārdi grāmatas “Aizputes vidusskola 1921 – 2011 faktos un atmiņās” pēcvārdā.

Pedagoģe, novadpētniece, folkloriste, publiciste. Viss darba mūžs veltīts Aizputes vidusskolai, izejot no tikai mācību stundām klasē. Jau 60.gados pievērsusies literārajai novadpētniecībai, izstrādājusi mācību programmas. Skolā izveidojusi literatūras kabinetu laikā, kad tādus vēl neprasīja. Vadījusi ekskursijas pa Liepājas rajona literatūras un kultūras darbinieku vietām. Iesaistījusies un iesaistījusi skolēnus folkloras materiālu vākšanā, papildinot Folkloras Krātuvi ar apmēram 3 tūkstoš vienību. Publikāciju un grāmatu autore.
Bija visu cienīta un mīlēta Skolotāja. Bijušie skolēni vienmēr atcerējās Savu Skolotāju gan Skolotāju dienā, gan dzimšanas dienā, gan tāpat paciemojoties, jo jebkurš bija laipni gaidīts. Nezūdoša humora sajūta saglabājās līdz mūža galam. Draugu pulciņā no galvas varēja runāt dzejoļus stundām ilgi.

Par milzīgo devumu Latvijas kultūras mantojumā Skolotājai pateicību izteikuši gan rakstnieki, gan kultūras darbinieki, augstskolu mācību spēki, ar kuriem mijušies dzīves ceļi.

Skolotājai nekad nezuda interese par līdzcilvēku gaitām, par Aizputes vidusskolā, pilsētā un pasaulē notiekošo.

Tikai skolotāja – tā īsi un kodolīgi savu bagāto mūžu raksturo Mirdza Birzniece.

Par bijušo kolēģi varam teikt Imanta Ziedoņa vārdus: “Cilvēks līdz pēdējam brīdim ir sējējs. Sāp neizsētie graudi”.

Gaidīsim nu jau pēdējo M.Birznieces grāmatu “Tikai skolotāja”