Pauls Einhorns

Luterāņu mācītājs, vēsturnieks.

• Dzimis Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē, viņa vectēvs Aleksandrs Einhorns bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants (1570-1575), kurš bija izstrādājis hercogistes baznīcas likumus.
• Baudījis labu izglītību, teicami pārvaldījis sengrieķu un latīņu valodas.
• No 1621. gada Einhorns bija Mežmuižas (tagad - Augstkalne) mācītājs.
• 1627. gadā publicējis rakstus pret latviešu elkdievību, kas vēlāk ironiskā veidā padarīja viņu slavenu.
• No 1634. gada Jelgavas draudzes mācītājs.
• 1636. gadā publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos luterticībai Kurzemes hercogvalstī.
• 1636. - 1655. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants.
• 1645. gadā kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstīja dokumentu pret katolizēšnas mēģinājumiem Polijas-Lietuvas kopvalstī.
• 1649. gadā Tērbatā publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums zīmīgā veidā parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." [..]
• Miris Jelgavā 1655. gada 25.maijā uz baznīcas kanceles dedzīgi sprediķodams pret jaunā Gregorija XIII kalendāra ieviešanu.

Einhorns par latviešu reliģiju

Folkloristikas sakarā parasti piemin, ka Einhorns apzīmē latviešu tautasdziesmas par peculiares Hymni Deorum, t.i., "dievu himnām", bet, aprakstot latviešu dievības, Einhorns uzskaitījis vairākas "mātes":

• Jūras Māte jeb Dieve,
• Lauka Māte,
• Meža Māte,
• Ceļa Māte,
• Dārza Māte.

Pēc Einhorna vārdiem, tās piesaucot attiecīgo darbu darītāji vai tie, kam ar to kāda saistība (zvejnieki piesauc Jūras māti utt.). Nav atrodama iepriekšējā darbā minētā Māra (kas gan vairāk izmantota par "juceklīgās latviešu māņticības" - "confusum chaos" paraugu, rādot, kā kristīgā Marija sajaukusies ar pagānisku lopu dievieti un cik slikti savu darbu darījuši iepriekšējie jezuītu sludinātāji), toties klāt nāk “sieviešu dieve” Laima, kas ir Fortuna jeb laimes dieviete, un par to zemākā Dēkla, kas tikai iešūpo un uzrauga jaundzimušos. Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas "apzīmē to pašu laiku", ko Veļu jeb Zemlikas mēnesis. Šajā gadījumā svarīga ir jau pati rakstība - Einhorns raksta ”Wälla-Mänes”, tādējādi atstājot iespēju minēt, vai “velis” un “velns” šajā laikā bijuši šķirti jēdzieni, vai nē (šā šķiruma sakarā jau daudz vairāk neskaidrību Langes un Stendera vārdnīcās). Par vārda “dievs” nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs, kā arī veļu laika apzīmējumā Dieva dienas. Spriežot pēc Einhorna attieksmes kopumā, gan minētās dievības, gan paražas viņš uzskata par apkarojamām. Varbūt tādēļ arī velti gaidīt skaidrojumus un dziļākus aprakstus.

Darbi

• Widerlegung der Abgötterei und Aberglaubens ("Elkdievības un māņticības atspēkojums", 1627)
• Wider den Abergläubigen Missbrauch der heiligen Schrift ("Pret Svēto rakstu māņticīgu izmantošanu, 1627)
• Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae ("Latviešu tautas reformācija Kurzemes hercogistē, 1636)
• "Historia Lettica" ("Latviešu vēsture") (1649) ar pilno nosaukumu Historia Lettica, das ist Beschreibung der Lettischen Nation in welcher von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Uhrsprung oder Ankunfft ihrem Gottes-Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heydenschafft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewonheiten, Natur und Eigenschaften etc. gruendlich und uembstaendig Meldung geschickt. Der Teutschen Nation und allen der Historischen Warheit Liebhabern zu einem noethigen Unterricht zusammen getragen und in den Druck verfertiget durch Paulum Einhorn, Fuerstlichen Curlaendischen Superintendenten P.M. Dorpt in Liefland Gedruckt durch Johann Vogeln, der Koenigl. Acad. Buchdruker, im Jahr 1649.

Source: wikipedia