Alfrēds Ieviņš

Latviešu ķīmiķis, akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1960. gada. Dzimis Ievalaišu lauku mājās (Dobeles rajons). Beidzis Latvijas Universitāti 1924. gadā.

No 1925. gada līdz 1946. gadam strādājis Latvijas Universitātē par pasniedzēju, bet no 1940. gada – profesors. Parakstījis 1944.gada Latvijas Centrālās padomes memorandu.

No 1946. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas ķīmijas institūtā (no 1946. gada līdz 1953. gadam un no 1959. gada līdz 1962. gadam – institūta direktors.

Galvenos pētījumus veicis rentgenogrāfijas jomā.

Izstrādājis asimetrisku metodi kristālu elementārdaļiņu parametru noteikšanai, šī metode ir ieguvusi arī praktisku pielietojumu ķīmijas laboratorijās. Izstudējis Bora kompleksos savienojumus ar skābekli saturošajiem organiskajiem ligandiem.

Veicis darbus sārmu un sārmzemju metālu, kobalta un niķeļa heksaborātu struktūras atšifrēšanā un kristālisko īpašību noteikšanā,

Rīgas Meža kapos apglabāts blakus Emīlijai un Marijai Gudriniecēm un Broņislavam Gudriniekam.

---

* 1897. VII 16. Bukaišu pag.; M. Karline dz. Feldmanis, S. Marta dz. Skuja.

                  1917. beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju,     

                  1919/1920. Latvijas armijā,

                  1920/1924. beidzis Latvijas Universitāti – inženieris ķīmiķis,

                  1924/1925. Latvijas Universitātes ķīmija fakultātē - subasistents,

                  1925/1934. jaunākais asistents,

                  1934/1938. privātdocents,

                  1938. IV 06. ieguva Dr. chem. grādu,

                  1938/1940. docents.

                  1939. X 23. stādīts no Izglītības ministrijas apbalvošanai ar 

                            Atzinības Krusta IV šķīru.

                  Avots: LVVA 1632-2-366-171.;    

                                 “Es viņu pazīstu”, R. 1939.;

                                „Students” # 12/1938.