Kārlis Jākobsons
- Geburt:
- 23.10.1888
- Tot:
- 11.03.1967
- Zusätzliche namen:
- Kristapa dēls
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīga, Ziepniekkalna kapi
LKOK nr.3/1419
Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. novembrī pie Imaku mājām.
JĀKOBSONS KĀRLIS Viļa dēls
8. Daugavpils kājnieku pulka dižkareivis.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1888. g. 22. okt. Rīgas apr. Elementārskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, pārdevējs aptiekā.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. nov., dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, no 1916. g. marta 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies cīņās pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās. Pēc Rīgas krišanas palicis Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. sākumā, dienējis 2. Cēsu kājnieku pulkā, tad pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
1919. g. 10. nov. Pārdaugavā pie Imaku mājām Jākabsons kā vada komandieris devās ienaidnieka aizmugurē un no spārna straujā triecienā šīs mājas ieņēma, ieguva 5 ložmetējus u.c. trofejas.
Atvaļināts 1920. g. 1. okt. Dzīvojis Kandavas, Cēres pagastā, tad pārcēlies uz Rīgu, komijs.
Vēlāk dzīvojis Cēres pagastā Stiebriņos, pārtikas preču veikala īpašnieks.
Pēc 2. pasaules kara apcietināts par spekulāciju un 1949. g. notiesāts uz 5 gadiem.
1953. g. atbrīvots, dzīvojis Rīgā, strādājis TTT, ostā par sargu.
Miris 1967. g. 11. martā.
Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.
***
Dzimšanas vieta: 1888.g. Sieksātes;
miris: 27.02.1942.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
***
Ursache: lkok.com, news.lv
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.