Pēteris Avens

Dzimis Latvijā, bijis cariskās Krievijas dienestā, vēlāk apakšpulkvedis Valmieras (Vēlāk Daugavgrīvas) latviešu strēlnieku pulkā, Krievijas impērijas armijā.

1916.g. Apbalvots ar Jura ordeni (АВЕН Петр Яковлевич, кап., 8-й латыш. Вольмарский стр. п., ГО — Приказ по 12-й армии от 31.05.1917 № 548. Ф.400. Оп.12. Д.27616. Л.64-72 (1917); Ф.409. Оп.1. п/с 909 а (1916).)

Pēc boļševiku revolūcijas iestājies Sarkanajā armijā.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 30. decembrī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks tika iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā, kuru komandēja pulkvedis Jukums Vācietis. Korpuss sastāvēja no divām divīzijām, kuras komandēja Gustavs Mangulis un Pēteris Avens.

1918. gada 22. janvārī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons devās uz Rogačevu Baltkrievijā, kur 3.-13.februārī apspieda poļu leģionāru I korpusa sacelšanos ģenerāļa J. Dovbora-Musņicka (J. Dowbór-Muśnicki) vadībā.

1918. gada 6. aprīlī pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem Krievijas Padomju valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi Sarkanās armijas sastāvā.

Karojis Stučkas pusē pret neatkarīgās Latvijas spēkiem.

1918.g. apr-jūn komandējis 2. Latviešu brigādi

1918.g. jūl- 1919.g. janv.  Latviešu strēlnieku divīzijas komandieris

1918.1.6.- 1919.5.31 - Padomju Latvijas armijas (Stučkas valdības) komandiera palīgs

1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi. Tribunālā darbojās trīs cilvēki — priekšsēdētājs un divi locekļi, par savu revolucionārajam proletariātam tīkamo "darbu" viņi saņēma arī atalgojumu — priekšsēdis 1500 rubļus, bet abi pārējie — katrs 750 rubļus mēnesī. Pie šīs represīvās struktūras bija piekomandēti arī 10 — 30 sarkanarmieši. Vēl pie tribunāla darbojās arī 1 — 2 rezerves locekļi, 4 — 8 izmeklētāji, tulks, sekretārs, lietveži u. c.

Tribunāls formāli bija pakļauts Revolucionārajai kara padomei, kurā darbojās komunisti Daniševskis, Bauze, Daumanis, Avens, Stīga un Bērziņš.

Vēlāk- 14. armijas komandiera palīgs, kājnieku spēku Lauku štāba inspektora plaīgs

Nošauts 1937.g.

Reabilitēts 1956.g.