Sergejs Timofejevs

Sergejs Ivanovičs Timofejevs jeb Silvestrs – uzņēmējs, kriminālā autoritāte jeb vienkārši reketieris Padomju Savienībā un Krievijā 80. gados un 90. gadu vidū.

Piedzima viņš Novgorodas apgabala Kļinas ciematiņā, beidza vietējo skolu un sāka strādāt par traktoristu kolhozā. Apnika un viņš devās uz Maskavu, kur iestājās darbā par sporta instruktoru dzīvokļu komunālajā saimniecībā.

80. gadu sākumā Timofejevs iestājās recidīvista no Orehovas – Borisovas slavenā Joņicas grupējumā.

80. gadu beigas Maskavas dienvidos un dienvidrietumos viņi jau kontrolēja visus sīkos blēžus, bija „jumts” vairākiem autoservisiem un auto rezerves daļu tirdzniecības vietām,  kā arī dažiem vidējas kategorijas restorāniem. Kopā ar Solncevas grupējumu kontrolēja blēžu un zaglēnu darbību pie Maskavā populārām tirdzniecības vietām – „Belgrada”, „Leipciga”, „Elektronika” un „Poļu mode”.

1989. gadā viņam nepaveicās, un par izspiešanu Sergejs uz trim gadiem nonāca stingrā režīma kolonijā. 

Kāds tad viņš īsti bija – cilvēks, kura vārda pieminēšana lika nodrebēt daudziem kriminālās pasaules darboņiem, uzņēmējiem un pat tiesībsargiem? 

Uzņēmējs Grigorijs Lerners, kurš jau nu arī toreiz nebija balts un pūkains likuma priekšā, atceras, ka 1987. gadā viņam kooperatīva biznesam „uzbraukuši” orehovieši . Vairākas stundas viņš aci pret aci pret aci runājis ar Timofejevu un viņi sadraudzējušies. Naudu Silvestrs no viņa biznesa nav prasījis, tikai šad un tad lūdzis ievākt ziņas vai savest kopā ar kādu citu uzņēmēju. 

Lerners bija ebreju tautības ar plašiem sakariem. Pilnīgi iespējams, ka nodevas naudas izteiksmē no viņa biznesa Silvestram nemaz neinteresēja un pēc iznākšanas brīvībā 1992. gadā viņš apņēma sievu – Olgu Žlabinsku, pūrā iegūstot Izraēlas pilsonību. Viņu kopā savedējs nebija neviens cits kā uzņēmējs Lerners! 

Pirms turpināt par viņa veiksmīgo ģimenes dzīvi, vēl kādas cilvēcīgas atmiņas. Izdevuma „Soveršeno sekretno „ ( Pilnīgi slepeni ) žurnāliste Larisa Kisļinska ar Sergeju tikās iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā 1989. gadā, kad viņš tika aizturēts par izspiešanu.

„Slavenais Silvestrs atgādināja parastu puisi pie alus glāzes. Sporta kostīms, fiziskā darbā sastrādātas rokas, laipnas acis un smaids, nepiespiesta, dabiska izturēšanās”, tā žurnāliste raksturo pirmo iespaidu par slaveno recidīvistu. Arī runājis viņš tieši :”Meitenīt, vai jums pašai, kā īstai maskavietei patīk, ka visur ir kaukāzieši un čečeni. Visur, kur jūs dodaties, viņi ir priekšā”, sacījis Silvestrs, piebilstot, ja viņu drīz izlaidīs, tad viņš personiski Larisai parādīšot – kāda ir Kaukāza Maskava no iekšpuses. Žurnālistei, protams, nav bijusi mīlestība pret kaukāziešiem, viņa gribējusi šo ekskursiju, bet Silvestrs uz trim gadiem iesēdināts. 

Atgriežoties pie sievas Olgas. Brīdi pēc abu laulībām uzņēmīgā sieviete jau vadīja „Maskavas tirdzniecības banku”, kur 1994.gadā sava biznesa līdzekļus ieguldīja nu jau aizsaulē aizgājušais Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis. Timofejevs pa to laiku vienu pēc otra no ietekmes sfērām izstūma citus noziedzīgo grupējumu līderus. Kā rakstīja jau minētā žurnāliste Larisa Kisļinska, ja pasaulē par ceturto varu dēvē presi, tad Krievijā pastāv arī 5. vara – noziedzīgo grupējumu klans. 90. gadu sākumā pēc iznākšanas no cietuma Silvestrs bija šīs piramīdas augšgalā. 

Viņš nav ievērojis nekādus kodeksus. Nepatika -  „močija” nost nepakļāvīgos uzņēmējus, sīkus žuļikus un arī cienījamus likumīgos zagļus. Izmantojot sievas sakarus, 1994.gadā Silvestrs kontrolēja jau pusi Maskavas banku sektora. Viņu sāka interesēt arī naftas bizness, bet ceļā gadījās viens otrs nepakļāvīgais. Ar Sporta ( Sportistu ) partijas vadītāju Otari Kvantrisvilli viņi nesadalīja ietekmes sfēras 1994. gada 5. aprīlī Otari bija ķērusi snaipera lode. Šodien zināms, ka to paveica Silvestra labi paziņas un reketa biedri Osja ( Sergejs Butorins ) un Ļoša – zaldātiņš (Aleksejs Šerstobitovs ) ar viņiem Sergejam bija labs zagto un izkrāpto dzīvokļu bizness.

7. jūnijā pie Borisa Berezovska „LogoVaz” firmas ēkas, kad pa ielu brauca auto, kurā sēdēja pats Berezovskis, atskanēja sprādziens. Tajā bojā gāja šoferis, pats Berezovskis tika ievainots. Visiem bija skaidrs, kas to izdarīja, jo Berezovskim nepatika, kā Sllvestrs, slaukot visus no ceļa, soļo arī viņa biznesu lauciņā. Maskavas tirdzniecības banka pat bija iesaldējusi Berezovska kontus. Timofejeva vainu varas struktūras nepierādīja. 

Arī 1994.gada 13. septembra nozieguma vaina nav pierādīta. Ticamas un pat oficiālas versijas izskanēja tikai pēc Borisa Berezovska nāves. Maskavā Maršala Zaharova ielā 12 tai dienā nogranda sprādziens. Gaisā lidoja pēdēja modeļa Mercedes markas auto daļas. Vadītāju izdevās identificēt pēc Izraēlā liktām labām zobu protēzēm. Tas bija Sergejs Timofejevs. Sprāgstviela mašīnā esot ievietota, kamēr auto ticis mazgāts. Silvestrs kādam ļoti traucēja un tas kāds esot par šo noziegumu labi samaksājis Sergeja paša draugam Osjam.

Tās ir tikai runas visai oficiālā līmenī, pierādījumu un notiesāto šai lietā nav. 

Zanda Radziņa,

Nekropole.info pēc interneta ziņu materiāliem