Nikolajs Ķigurs

Dzimis: 1891.g. Lādes pag. "Virgās"; miris: 1941.g. 28. dec. GULAGa soda nometnē "Vjatlags"

Dzimis 1891. g. 1. martā Lādes pag. "Virgās", rentnieka daudzbērnu ģimenē. Ģimenē bijušas piecas māsas un brālis.

Tēvs Daniels, māte Darja.

Latvietis, kristīts pareizticīgais.

Beidzis Rīgas garīgo skolu un Rīgas Garīgo semināru.

Studējis: Varšavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1911.–14. g.). 1. pasaules kara laikā TU Juridiskajā fakultātē (1915.–16. g.), no 1918. g. mācījies un valsts eksāmenus nokārtojis Kijevas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1919. g.).

1913.–14. g. strādājis Zemnieku bankas Varšavas nodaļā par kancelejas ierēdni.

1912.–14. g. darbojies Varšavas Latviešu biedrībā, bijis biedrības kora vadītājs.

1. pasaules kara laikā 1916. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā, kara laika ierēdnis Viskrievijas Zemstu un pilsētu savienībā (Ziemeļu frontē) Krustpilī, Gulbenē, Ribinskā, pēc tam līdz 1918. g. apr. Kijevā.

1917. g. piecus mēnešus bijis kara tiesas loceklis, 1918.–20. g. strādājis kooperatīvos Kijevā.

1920. g. atgriezies nelegāli Latvijā.

1920. g. 6. dec. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā; strādājis Rīgas, Valkas, Cēsu apr. izmeklēšanas tiesnešu iecirkņos.

No 1920. g. līdz 1923. g. strādājis par izmeklētāju Madonā un Smiltenē.

1924. g. 29. janv. iecelts par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru. 1924. g. nov. tieslietu ministrs J. Arājs lūdzis Ministru kabinetu iecelt par Jelgavas apgabaltiesas locekli (nav iecelts).

No 1925. g. 30. jūn. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis, tiesnesis; strādājis 1. kriminālnodaļā,

no 1925. g. aug. tiesnesis 2. civilnodaļā, (Daugavpils apgabaltiesa);

no 1928. g. sept. tiesnesis 1. civilnodaļā, (Daugavpils apgabaltiesa);

no 1930. g. jūn. tiesnesis 3. civilnodaļā, (Daugavpils apgabaltiesa);

1939. g. 26. okt. iecelts par Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdētāju; pārzinājis 1. civilnodaļu.

1938. g. Daugavpilī, Alejas ielā 21 iegādājies divstāvu dzīvojamā māju ar 6 dzīvokļiem. Kara laikā māja Daugavpilī samobardēta.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

No 1941. g. 1. janv. līdz 1941. g. 14. jūn. - strādājis savā saimniecībā "Medņukalns".

1941. g. 14. jūn. apcietināts dzīvesvietā Kurcuma pag. "Medņukalns", izvests uz GULAGa soda nometni "Vjatlagu".

Miris 1941. g. 28. dec. GULAGa soda nometnē "Vjatlagā", no pārpūles - plaušu karsoņa un miokardīta.

Precējies 1925. g. ar Barbaru Ābolu (dz. 1900. g.).

Bērni ar Barbaru Ābolu: meita Valentīna (dz. 1927. g. 6. dec.), dēls Juris (dz. 1931. g. 3. apr.) un meita Marija Māra (dz. 1940. g. 4. janv.).

Sieva Barbara, meita Valentīna un dēls Juris no 1941. g. 14. jūn. izsūtījumā Krasnojarskas nov.; Valentīna no izsūtījuma atgriezusies 1946. g., Juris un Barbara tikai 1956. g.

No 1926. g. līdz tās likvidācijai 1940. g. Daugavpils Latviešu biedrības biedrs.

No 1931. g. līdz 1940. g. līdz tās likvidācijai studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

No 1932. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Sakaru rotas aizsargs, no 1939. g. līdz 1940. g. līdz Aizsargu likvidācijai - Saimniecības rotas aizsargs.

Latvijas Tiesnešu Biedrības biedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 506. l.; 27. apr., 149. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 14186. l.; Austrums.

No Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta 1924. g. 6. dec. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Atsaucoties uz Jūsu š. g. 21. novembra rakstu, Tieslietu ministrijas departaments, saskaņā ar [tieslietu] ministra [J. Arāja] kunga rīkojumu, lūdz dot atsauksmi, vai pie tagadējā lietu skaita Jelgavas apgabaltiesas sastāvu būtu vajadzīgs palielināt caur jauna tiesneša iecelšanu un paziņot, priekš kādas nodaļas ir domāts jaunieceļamais tiesnesis. No apgabaltiesas pārskatiem par pagājušo gadu ir redzams, ka Jelgavas apgabaltiesā izspriesto lietu skaits uz katru tiesnesi ir daudz mazāks, kā pārējās tiesās.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 506. l., 17. lp.) No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1925. g. 9. janv. raksta tieslietu ministram J. Arājam: “Izpildot Jūsu pag[ājušā] g[ada] 6. decembra priekšlikumu, pagodinos ziņot, ka pēc personīgām pārrunām ar Jelgavas apgabaltiesas Apelācijas nodaļas vadītāju J. Stoketu vislabākā izeja būtu – Ķigura iecelšanu atstāt bez sekām, bet piekomandēt pagaidām Apelācijas nodaļai ar apgabaltiesas locekļa tiesībām papildu miertiesnesi pie tās pašas tiesas P. Effertu, ko arī pagodinos lūgt. Par galīgu štatu nodibināšanu varēs spriest tikai tad, kad būs saņemtas sīkākas statistiskas ziņas par 1924. g. darbību.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 506. l., 18. lp.)

****************************************************************************************************************************

Informācijas avoti:

"Aizvestie", Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads., Otrais papildinātais izdevums. 199. lpp.

"Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956", 2006. g., Rīga, sastādītāji Dr.habil.hist. Heinrihs Strods, vēsturnieks Vladimirs Veremjevs

“Latvijas tiesneši. 1918–1940”, biogrāfiskā vārdnīca, 2018. g. izdevējs "Jurista Vārds"

LPSR Iekšlietu tautas Komisariāta Valsts Drošības Pārvaldes Iztaujas Protokols pie lietas Nr. 284. 1941. g. 16. novembrī., Latvijas PSR NKVD izmeklētāju grupas izmeklētājs Vasiļjevs,