Lidija Auza

Gleznotāja Lidija Auza dzimusi 1914. 24. 02. Vitebska, Baltkrievijā, mirusi- 1989. 13. 12. Rīgā.

 Dzimusi kalpotāju ģimenē.

Dēls Leonīds Mauriņš, meita Baiba Mauriņa – gleznotāja.            

Mācījusies Latvijas Mākslas Akadēmijā (1936. – 1938.),

beigusi Latvijas Valsts Mākslas Akadēmiju (1949.) ar diplomdarbu „Baleta mēģinājums”, diplomdarba vadītājs Jānis Liepiņš.            

Bijusi Rīgas pilsētas 16. pamatskolas skolotāja (1934. – 1943.),

strādājusi par mākslinieci Rīgas Medicīnas Darbinieku namā (1946. – 1947.) un LVI (1947. – 1950.)

Izstādēs piedalījusies no 1949. gada, personālizstādes Rīgā (1966., 1971., 1975., 1986.). Jelgavā (1966.) Talsos (1966., 1975., 1986.)            

Mākslinieku Savienības biedre no 1956. gada (pirmo reizi stājusies 1951. gadā, noraidīta par formālismu).            

Sākuma posmā gleznojusi galvenokārt baleta tēmai veltītus darbus – psiholoģiskus portretus (Veltu Vilciņu, Haraldu Ritenbergu u. c.), kuros liela nozīme kustībai žestam, gaismai, telpiskumam.

            60. gadu vidū māksliniece krasi mainījusi savu glezniecisko valodu, pievēršoties galvenokārt dekoratīvas ievirzes ainavām, tajās maza nozīme sižetam, pastiprināta ekspresija, veiksmīgi risināta ritma, noskaņas, racionālas kompozīcijas uzdevumi. Īpaša nozīme šajā laikā darbu faktūrām: krāsu uzslāņojumiem, sabiezinājumiem, kas košajā krāsainībā rada pastiprinātu emocionalitāti.            

Kā viena no pirmajām latviešu stājglezniecībā izmantojusi ne tikai krāsu, bet arī dažādus palīgmateriālus – metāla skaidas, papīra un auduma uzlīmes, stikla lauskas.

80. gados Auzas darbi kļuvuši lakoniskāki, vienkāršāki, gleznieciskā valodā atturīgāki. Krāsu attiecības balstītas uz kontrastu principu.

Dabas gleznojumos ieguvušas noteiktas zīmes, simbola jēgu.            

Māksliniece darbojusies arī monumentāli dekoratīvajā glezniecībā – cikli „Kurzeme” (1973. – 1976.), „Deviņu pakalnu pilsēta” (1976. – 78.), Satikšanās  (1979. – 80.) Talsu raj. izpildkomitejas ēkai, trīs lielformāta Liepājas zvejnieku kolhoza „Boļševiks” atpūtas namā Bārtā (1980. – 1982.).  

Talsu pilsētas goda pilsone (1983.).

Avoti: Antonia.lv, „Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 1. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1995.,- I. Burāne, 38.lpp.