Valdemārs Ķeņģis

Dzimis Rencēnu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Cēsu reālskolā. Bijis zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1916. gada aprīlī, dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās. 1919. g. martā iesaukts arī Sarkanajā armijā.

1919. gada 28. maijā pie Raunas pārbēdzis pāri frontei un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies kaujās pret landesvēru pie Valmieras un Cēsīm, pēc tam pret bermontiešiem pie Rīgas un Latgales atbrīvošanā.

1919. gada 21. jūnijā kaujā ar landesvēru pie Skangaļu muižas zem nepārtrauktas un spēcīgas uguns nodibināja un divreiz atjaunoja telefona sakarus ar priekšējām līnijām, tā nodrošinot mūsu artilērijai iespēju ar mērķētu uguni apšaudīt pretinieku. Šajā kaujā tika iegūts lielgabals, 6 ložmetēji u. c. trofejas, pārrauta ienaidnieka fronte.

Atvaļināts 1921. gada 18. aprīlī.

No 1923. gada bijis Latvijas Lauksaimnieku centrālbiedrības kultūrtehniķis Rīgā.

Apbalvots ar Viestura ordeni.

1944. gada oktobrī aizbraucis uz Vāciju. Nokļuvis krievu okupētajā Mēklenburgā, no kurienes aizbēdzis uz Rietumu zonu. Dzīvojis bēgļu nometnē Mellē pie Osnabrikas.

1948. gadā ieceļojis Anglijā.

Bijis Latvijas Nacionālās padomes organizētājs Latviešu mājā Almēlijā.

Miris Almēlijā.