Elmārs Valdmanis
Elmārs Valdmanis
- Geburt:
- 22.08.1896
- Tot:
- Patronym:
- Andrejs
- Zusätzliche namen:
- Elmar Waldmann
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Chemiker, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Pädagoge, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette, deutsche
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis Rīgā. Vidējā izglītība, iestājies Pēterburgas konservatorijā.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā Volīnijas gvardu pulkā.
1916. gada maijā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā un ieskaitīts 22. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā. Tā paša gada augustā pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kurā dienējis līdz 1917. gada oktobrim. Par nopelniem kaujās pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 17. decembrī Rīgā, piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.
1919. gada 30. martā pie Slokas, kad mūsu izlūku nodaļa atsita uzbrūkošo lielinieku kolonnu un atkāpās pie savējiem, ar dažiem kareivjiem noturējās Lielupes labajā krastā, kamēr izlūki pārcēlās pāri upei un ieņēma jaunas pozīcijas.
1919. gada augustā iecelts par Barkavas rajona komandantu Latgalē, vēlāk komandants Madonā. 1920. gadā ieskaitīts virsnieku autokursos, dienējis armijas autoparkā.
Atvaļināts 1921. gada septembrī.
Dzīvojis Rīgā, 1927. gadā beidzis LU Ķīmijas fakultāti. Inženiera palīgs Rīgas gāzes fabrikā, pēc tam skolotājs Jaunjelgavas pilsētas komercskolā. No 1934. gada Valsts Kontroles revidenta palīgs Rīgā.
1939. gada 27. novembrī kopā ar sievu izceļojis uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.
Ursache: lkok.com, Muižas laikmetu griežos, I. Dišlere, A. Ozola
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.