Ernests Auniņš

Dzimis Rencēnu pagastā.

Krievu armijā iesaukts 1914. gada augustā, dienējis līdz 1919. gada aprīlim. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, bijis nodaļas komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 

1919. gada 14. oktobrī pie Jumpravmuižas zem ienaidnieka uguns Ernests viens no pirmajiem šķērsoja Daugavu un ar savu uguni sedza citu karavīru pārcelšanos. 

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Dzīvojis Rencēnu pagastā, bijis galdnieks. No 1922.-1940. gadam piedalījies aizsargi kustībā, no 1925. gada Rencēnu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. No 1932. gada decembra-1934. gada maijam bijis  Rencēnu pagasta vecākais, vēlāk pagasta vecākā palīgs. 1940.-1941. pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā bijis arī vācu okupācijas laikā.

No 1945. gada 25. janvāra - 1946. gada 31. janvārim slēpies bunkurā savās mājās, tad apcietināts. 1946. gada jūnijā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Ieslodzīts Peščanijas nometnē Karagandas apgabalā. 1954. gada novembrī atbrīvots, atgriezies Latvijā. Bijis būvbrigadieris vietējā kolhozā "Zelta druva". Miris Rencēnos.

Avots: lkok.com