Kārlis Gustavs Emerihs Kalniņš
Kārlis Gustavs Emerihs Kalniņš
- Geburt:
- 02.10.1890
- Tot:
- 12.01.1917
- Mädchenname:
- Kārlis Gustavs Emerihs
- Zusätzliche namen:
- Ļevs Leo
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Kapitän, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Salacgrīva, Salacgrīvas kapi
Dzimis Vecsalacas pagasta Jesparos. Vidēja izglītība.
Krievu armijā iesaukts 1914. gada septembrī, dienējis rezerves daļās Astrahaņā, Odesā un Žitomirā.
Beidzis Žitomiras praporščiku skolu.
1916. gada janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kura rindās piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Nāves salā, Ziemassvētku kaujās u.c.
Apbalvots ar
- Annas IV šķ.,
- Vladimira IV šķ. ordeņiem,
- Jura zobenu.
1916. gada naktī uz 5. jūliju Nāves salā ar savu vadu zem spēcīgas ienaidnieka uguns ielauzās vāciešu ierakumos un, neskatoties uz ievainojumiem, personiski atņēma pretiniekam ložmetēju.
1916. gada 23. un 25. decembrī Mangaļu un Skangalu rajonā ar savu rotu sīvās cīņās izsita ienaidnieku no 2 blindāžām, atņēma 5 ložmetējus, ieguva arī citas trofejas.
1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna uzbrukumā vācu pozīcijām pusrotas priekšgalā pārrāva drāšu aizžogus un ieņēma pretinieka ierakumus, neskatoties uz 2 ievainojumiem, palika ierindā un uzņēmās komandēšanu kritušā komandiera vietā.
Šajā kaujā, cīnījies līdz beidzamai patronai, krita varoņa nāvē.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Gustavs Kalniņš | Sohn |
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.