Jānis Raņķis

Dzimis Nīcas pagasta zemkopja ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 280. Sūras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Daugavpils rajonā, apbalvots ar Jura krustu.

1918. gadā dienējis uz transporta kuģa Melnās jūras flotē, tur kritis gruzīnu gūstā.

1918. gada 20. novembrī atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 29. martā. Par nopelniem kaujās pie Līvāniem paaugstināts par seržantu. 

1920. gada 23. februārī Latgalē uzbrukumā Ničuprunku sādžai kopā ar 5 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, nogrieza lieliniekiem atkāpšanās ceļu, sagūstīja vairākus jātniekus un radīja sarkanarmiešos paniku, tā lielā mērā sekmēdams mūsu uzvaru tās dienas kaujā. 

Atvaļināts 1920. gada 31. martā.

1923. gadā beidzis Smiltenes valsts piensaimnieku skolu.

1925. gadā nodibinājis Nīcas piensaimnieku biedrības pienotavu. Bijis Nīcas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieka palīgs.

2. pasaules kara beigās ievietots filtrācijas nometnē, tad atbrīvots.

1945. gada jūnijā sākumā kritis par upuri krievu kareivim - laupītājam.

Ģimene 1945. gadā izsūtīta uz Sibīriju.