Jānis Golde

Dzimis Rūjienas pagastā. Izglītojies draudzes skolā. Bijis zemkopis un galdnieks.

Krievu armijā iesaukts 1913. gadā, dienējis 110. Kārnas kājnieku pulkā.

1914. gada sākumā atvaļināts, bet 1. Pasaules kara sākumā atkal mobilizēts; dienējis 32. rezerves brigādē Kauņas cietoksnī. 1915. g. sākumā piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Jurburgas un Mariupoles. Vēlāk dienējis 496. Vilkomiras kājnieku pulkā. Cīnījies pie Kauņas cietokšņa un Ķekavas, tad pārvietots uz Rumānijas fronti. Trīsreiz ievainots, pēdējo reizi 1917. gada augustā, pēc tam ierindā vairs nav atgriezies. Sasniedzis podpraporščika pakāpi, apbalvots ar 3 Jura krustiem un medaļu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. februārī, piedalījies visās kaujās Vidzemē no Melnupes līdz Daugavai, pēc tam pret bermontiešiem un arī cīņās Latgalē.

1920. gada 9. martā paaugstināts par leitnantu. 1919. gada 2. aprīlī Vidzemē Melnupes rajonā lielinieku frontē, kad kaujas sākumā tika ievainoti rotas virsnieki, uzņēmās komandēšanu un lietpratīgi noturēja pozīcijas. Kad ienaidnieks aplenca rotas aizstāvētās Zušu mājas un uzbruka no visām pusēm, ar kauju izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstādams kaujaslaukā trofejas.

1921. gada beidzis virsnieku kursus, paaugstināts par virsleitnantu.

1934. gadā jau bijis kapteinis, pēc tam 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris.

Atvaļināts 1937. gada septembrī.

Dzīvojis Praviņu pagastā.

2. Pasaules kara sākumā darbojies vietējā pašaizsardzības grupā, vēlāk pārcēlies uz Lēdurgas pagastu, bijis zemkopis.

1949. gada 30. septembrī apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā.

1950. gada 16. janvārī LPSR leM karaspēka kara tribunāls notiesāja uz 25 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la). Ieslodzīts nometnē Komi APSR Kožvinas rajonā, kur miris.

Viņa kapakmenītis nolikts Karvas brāļu kapos.