Vilma Egliņa

EGLIŅA-NĀRA, Vilma (īst. v. Eleonora Eglīte (1861– 16.07. 1959); dzimusi un mirusi Siguldā, apbedīta Siguldas kapos) – aktrise, režisore, dziedātāja (soprāns).

Mācījusies dziedāšanu pie Vīgneru Ernesta, vēlāk pie M.Fokrotes-Krečijas. Skatuves gaitas uzsākusi Rīgas Vācu teātrī nelielās lomiņās.

Dziedājusi Rīgas Latv. t-ra korī (1887–1888).

Aktrises gaitas sākusi 1894 M.Stīnusa trupā, vēlāk darbojusies viņa vadītajā Arkādijas teātrī. 1900 kopā ar M.Stīnusu nodibinājusi Arkādijas teātri Siguldā, Saules ielā 4, kur vadījusi arī režijas. 1901 M.Stīnuss mirst, un kopš tā laika Egliņa-Nāra teātri vada viena. Jaunajā latv. t-rī (1902 – 04) dziedājusi soprāna partijas operās un operetēs:

• Gabriēla (K.Kreicera „Naktsmājas Granādā”, 1902),
• Margarēta (Š.Guno „Margarēta”, 1903, pirmiestud.),
• Rozalinda (J.Štrausa „Sikspārnis”),
• Leonora (Dž. Verdi „Trubadūrs”, abas 1904).

Strādājusi Apollo teātrī (1906– 07); lomas:

• Roze Vegrē (E.Briē „Sarkanais tiesneša mētelis”),
• Grieta (J.Zeibolta „Trīs soļi uz laimi”, 1906),
• titullomas J.V.Gētes lugas „Ifigenija Tauridā” un
• M. Māterlinka „Monna Vanna” iestudējumos (abas 1907).

Lomas Liepājas Latv.t-rī (1909 – 1910):

• Ofēlija, Hermione (V.Šekspīra „Hamlets” un „Ziemas pasaciņa”),
• Magda (G.Hauptmaņa „Nogrimušais zvans”, visas 1909);

Ventspils Jaunajā t-rī (1912):

• Hedviga F.Šillera „Vilhelms Tells”.

Pēc tam darbojusies vairākās trupās, tajā skaitā arī Valmierā (1917– 1919). Vēlāk dzīvojusi Siguldā, kur palaikam organizējusi t-ra izrādes, strādājusi kā režisore Siguldas teātrī.

1930. gados vadījusi M.Vīgneres- Grīnbergas privātās vokālās studijas operas klasi. Bija precējusies ar aktieri un režisoru Ērihu Laubertu.

(B.Gudriķe. Egliņa-Nāra Vilma. Grām.: Teātris un kino biogrāfijās. I sēj., R., 1999., 279.