Miķelis Lapiņš
Miķelis Lapiņš
- Geburt:
- 23.11.1892
- Tot:
- 08.08.1939
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Ādažu pagasta rokpeļņa ģimenē. Bijis zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1915. gada rudenī, dienējis rezerves bataljonā Toropecā. 1916. gada vasarā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk dienējis 4. Vidzemes kājnieku pulkā. Ar to piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un citās cīņās.
Beidzis mācību kursu, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku.
Apbalvots ar Jura krustu. Dienējis arī Sarkanajā armijā. 1919. gadā pie Rēzeknes pārbēdzis mūsu pusē.
Latvijas armijā iestājies 1919. gada 10. jūnijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un vēlāk pret lieliniekiem Latgalē.
1919. gada 8. novembra kaujā pret bermontiešiem pie Varkaļu kroga kopā ar seržantu Štālu pielavījās ienaidniekam no spārna un ar labi mērķētu uguni radīja vāciešu rindās apjukumu, tā sekmēdams rotas uzbrukumu.
Atvaļināts 1921. gada pavasarī.
Bijis jaunsaimnieks Ādažu pagasta Rembergas muižā. Tad to pārdevis, nodarbojies ar tirdzniecību Rīgā, vēlāk arī pastnieks Rīgas pastā.
Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.