Kārlis Bērziņš

Dzimis Smiltenē, beidzis pamatskolu. 

Praktiski uzaudzis Smiltenes zirgu staļļos. Kārļa vecmamma bijusi čigāniete, kura ļoti patikusi barona dēlam. 

Dienējis Daugavpils jātnieku pulkā, bet karos īsti nav piedalījies, jo dienestā apguvis arī telefonista specialitāti un kara laikā kā civilais - palīdzējis vilkt telefona līnijas. 

Bijis Latvijas izlasē konkurā. 

Jaunībā bijis skaistulis un meiteņu mīlulis - vienmēr tumši iededzis, ar ogļmelniem matiem un debesu zilām acīm. 

Pret līgavas vecāku gribu apprecējis meiteni no Cēsu puses Martu.

Kopdzīvi sāka stallī, tad dakteris piemetināja savā pažobelītē, jo vecmamma aizgāja strādāt par sanitāri. Tad bija karš, slimnīcā ievācās vācieši. Vecmamma nebaidījās pat toreiz stāstīt, ka labāku dzīvi neatceras. Kādos komforta apstākļos pasaule nākusi mamma un tāpēc viņai vācu populārais vārds Verēna. Frontei atkāpjoties, jau varēja doties līdzi, bet .... vectēvs laikam bija dziļi sirdī! Un kur tad viņš bija ? - dziļi Baltajā purvā, kur visus sākuma okupācijas, tad kara gadus slēpa skaistos muižas sporta zirgus. Bet cik ilgi tā? No mežā nācās iznākt. Atkal nebija kur dzīvot - tas pats stallis, mamma maza, bads. Lai kā gribējās palikt pie zirgiem, nācās iekārtoties par sētnieku, jo tad deva istabiņu. 

Bet zirgi jau nekur nepalika, stallī darbs bija vakaros. Un arī telefona līnijas vienmēr bija jālabo.

Bija fantastisks vectētiņš, mīlēja dziedāt un doties garās pastaigās Smiltenes mežos. 

Dažas atmiņas pierakstu : 

Vectēvs brūvēja tādu, kā izrādās ekskluzīvu un droši vien aizliegtu lietu, kā skudru spirtu. Ne jau dzeršanai, jo mans opis alkoholu nelietoja un dzērāji viņam riebās ... viņš to pildīja mazās sirds pilienu pudelītēs, cik sapratu, dārgais šķidrums bija domāts kompresēm. Dārgs kāpēc, jo reiz puslitru šitās mantas viņš tirgū iemainīja pret mučeli treknām un labi sālītām siļķēm. Brūzī tika audzēti truši un ādas, kā arī gaļa tika izmantota bārterim - kādai importa drēbei vai bērniem labam apavam.  Reiz atbrauca mana krustmāte ar savu mammu un svētdienas rītā notika ekskursija uz tirgu ar iepirkšanās elementiem. Krustmātes mamma bija tāda asa un tieša Grīziņkalna sieva. Atnākot mājās, pieaugušie daudz runāja par man nesaprotamiem Ulmaņa laikiem, kas turpinoties tirgū. Ja arī prasīju, tad man nepaskaidroja, kas tie laiki tādi ir.  Vecpaps tikmēr ar krustmātes māmi rāva vaļā ziņģi : 

Tur Daugavas malā, tur tilta galā

Rit dzīve strauja kā virpulis.

Tur strausu cīsiņi ar smeķ pārlieku 

Tos ēdīsim ar Briselskāpostiem. 

dziesmai vēl bija pantiņi, kurus neatceros, un diemžēl šādu ziņģi arī neesmu mūsdienās sameklējusi.

Viņš mira Rīgā gadu pēs savas sieviņas nāves. Apglabāts Meža kapos. 

Mazmeita Zanda, Nekropole.info