Ernests Priede

Dzimis Alūksnē. Izglītojies reālskolā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada aprīlī, tā paša gada decembrī beidzis Pēterhofas praporščiku skolu, 1916. gada februārī nosūtīts uz fronti.

748. Viļņas kājnieku pulkā dienējis par jātnieku izlūku komandas priekšnieku. Piedalījies kaujās pret vāciešiem Daugavpils un Rīgas frontēs.

1916. gada martā ievainots, jūlijā atgriezies frontē.

1916. gada decembra kaujās pie Rīgas ievainots un kontuzēts.

Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Vladimira IV šķ. ordeni.

No 1917. gada pavasara karadarbībā vairs nav piedalījies, jo atradies ilgstošā atvaļinājumā ievainojumu dēļ. Pēc armijas sabrukuma Maskavā piedalījies pretlielinieciskā organizācijā, divreiz arestēts, līdz 1920. g. februārī pārnācis no Krievijas pāri frontei.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. gada martā, dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā kā jaunākais virsnieks, vēlāk rotas komandieris. Piedalījies pēdējās Latgales atbrīvošanas kaujās un izlūkgājienos.

1920. gada 6. maija naktī izlūkgājienā Medņikovas un Detnovas sādžu rajonā, kad ienaidnieka pārspēks pilnīgi ielenca vadīto nodaļu, straujā triecienā to sakāva, saņēma 27 gūstekņus un ieguva ložmetēju. Pēc tam turpināja izlūkošanu un ievāca ziņas par pretinieka spēkiem un grupēšanos. Tad bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu savā pulkā. Izdarījis pašnāvību Alūksnē. Apbedīts Alūksnes kapos.