Marija I Stjuarte

Marija I Stjuarte (angl. Mary I of Scotland, fr. Marie, reine des Écossais, 1542.-1587.), Skotijas karaliene, Francijas karaliene.

Marija piedzima Linlithgow Pilī, Linlithgow, Skotijā, tēvs bija Džeimss V, Skotijas karalis, bet māte - francūziete, Marija Gīza (Mary of Guise).

Marija I bija vienīgā izdzīvojusī Skotijas karaļa Džeimsa V (King James V of Scotland), meita.

Marija savu tēvu zaudēja 6 dienu vecumā un kļuva par troņa mantinieci. Bērnību Marija pavadīja Francijā, tikmēr Skotijā valdīja reģenti.

1558, viņa iepazinās un apprecējās ar Franci (Dauphin, Francis).

1559. gadā Francis kļuva par Francijas karali Franci II,

1560 g. 5.decembrī Franciss II mira un Marija atgriezās Skotijā (19.8.1561)

1565. gadā Marija apprecējās ar savu brālēnu Henriju Stjuartu (Henry Stuart, Lord Darnley), tačuu laulība nebija laimīga

1567.g. februārī viņu rezidence tika uzsppridzināta un Henrijs tika atrasts nogalināts mājas dārzā, sprādzienu bija sarīkojis Džeimss Hepbērns (James Hepburn, 4th Earl of Bothwell)

1567. gada jūnijā, 4 mēnešus vēlāk Marija apprecējās ar Džeimsu.

1567.g. 24, jūlijā Marija tika arestēta un viņu piespieda atteikties no Skotjas troņa par labu viņas 1 gadus vecajam bērnam Henrija dēlam Džeimsam.

1568. gadā dumpīgo vasaļu sakautā Marija patvērumu meklēja patvērumu pie savas māsīcas, Anglijas Karalistes karalienes Elizabetes I.

Taču iepriekš Marija bija izteikusi pretenzijas uz Elizabetes troni, tādēļ tika ieslodzīta.

Elizabete apsūdzēja to sazvērestībā ar nolūku gāzt Elizabeti no troņa un lika tiesāt par "valsts nodevību" - 1587. gada 8. februārī

Skotijas karalieni Mariju I Londonā sodīja ar nāvi, nocērtot tai galvu. Apsūdzības acīmredzamais absurdums izsauca sašutuma vētru Eiropas valstīs un izraisīja Anglijas karu ar Spāniju, taču Marija jau bija mirusi.

Pēc viņas Skotijas tronī kāpa dēls Džeimss VI.

Marijas I tituli:

• Skotijas karaliene (Queen of Scots, 14.12.1542.-24.07.1567.)
• Francijas dofine (Dauphine of France, 24.04.1558.-10.07.1559.)
• Francijas karaliene (Queen of France, 10.07.1559.-5.12.1560.)
• Botvelas hercogiene (Countess of Bothwell, 24.07.1567.-14 .04.1578.)

Marijas tēls mākslā

• Edmunda spensera (Edmund Spenser) luga "Faerie Queene" (1596.).
• F. Šillera lugas "Maria Stuart", "Wallenstein and Mary Stuart".
• Sāras Mailas (Sarah Miles) luga "Mary Queen of Scots", pēc kuras motīviem 1971. gadā Roberts Bolts (Robert Bolt) sarakstījis scenāriju kinofilmai "Vivat! Vivat Regina!"
• Martas Grehemas (Martha Graham) balets "Episodes" (1985.), iestudēts Linkolna centrā (Lincoln Centre, New York).
• Josifa Brodska (Joseph Brodsky) Marijai veltītais sonetu ciklu (20 sonnets to Mary Stuart).
• kinofilma "Mary of Scotland" (1936.) - galvenajās lomās Ketrina Hepberna (Katharine Hepburn) un Frederiks Marčs (Fredric March).
• konofilma "Mary, Queen of Scots" - galvenajās lomās Vanesa Redgreiva (Vanessa Redgrave) un Naidžels Davenports (Nigel Davenport).
• Samanta Mortona (Samantha Morton) spēlē Marijas lomu kinofilmā "Elizabeth: The Golden Age" (2007.)

Mūzika

• Roberts Šūmanis (Robert Schumann) komponējis Marijas piemiņai dziesmu ciklu (Op. 135).
• Gaetano Donizeti (Gaetano Donizetti) opera "Maria Stuarda" (premiere on December 30, 1835 at La Scala, Milan).
• Teas Musgreivas (Thea Musgrave) opera "Mary, Queen of Scots" (1977.).
• Džona Barija (John Barry) komponētās soundtreka dziesmas "Wish Now Was Then" un "This Way Mary" kinofilmai (1971.).
• Lou Reda (Lou Reed) dziesma "Sad Song" albumā "Berlin" (1973.).
• Maika Oldfīlda (Mike Oldfield) dziesma "To France" albumā "Discovery" (1984.).
• grupas "Fairport Convention" dziesma "Fotheringay" albumā "What We Did on Our Holidays" (1969.).
• grupas "Grave Digger" dziesma "The Ballad of Mary (Queen of Scots)" albumā "Tunes of War" (1996.).