Dzidra Āboliņa

Dzidra Āboliņa 02.07.1924. – 25.02.2013.

Dzidra Āboliņa (dz. Osis) dzimusi  1924. g. 2.jūlijā. Valmieras apriņķa, Kocēnu pagasta „Kalna Valmieriņos”, zemnieku ģimenē.

Dzidras māte - Milda Osis, tēvs Kārlis Osis. Dzidra ļoti mīlēja savus vecākus. Diemžēl tēvs nomira, kad Dzidra bija vien 11 gadus veca.

Par savu tēvu viņai bija saglabājušās tikai pašas siltākās jūtas, vienmēr atcerējās, ka tēvs ļoti mīlēja lasīt grāmatas un bijis labs muzikants. Dzidras mammai Mildai pēc tēva nāves nebija viegli vienai audzināt četras meitas. Viņas iztika tikai no pašu izaudzētās un tirgū pārdotās produkcijas. Dzidra bija pirmais bērns piecu meitu ģimenē.

Dzidrai ir trīs jaunākās māsas: Skaidrīte (dzīvo Talsos), Maiga (dzīvo Limbažos) un Zenta (dzīvo Valmierā). Vēl viena no māsām, Anna, ir  mirusi jau 2 gadu vecumā no garā klepus.

Dzidras izglītība:  Kocēnu pamatskola, pēc tam beigusi  Valmieras valsts komercskolu (mācību laiks: 1939.g. septembris – 1944.g. aprīlis).

...bija tikko beidzies karš. Staļina laika represijas skāra arī Dzidru. Būdama vēl pavisam jauna meitene, Dzidra, nejaušas apstākļu sakritības dēļ, nepatiesi apsūdzēta, nonāca cietumā, kur pavadīja vairākus mēnešus pilnīgā neziņā par savu tālāko likteni. Par laimi, viss beidzās labi un viņa netika izsūtīta uz Sibīriju.

1947.g. 15.martā Dzidra apprecējās ar Kārli Āboliņu un pārgāja vīra uzvārdā. Kopā ar vīru pārcēlās uz dzīvi Limbažos. Limbažos dzīvoja un strādāja līdz 50. gadu sākumam. Pēckara gados kopā ar vīru palīdzēja jaunākajām māsām un savai mātei izrauties no bezcerīgi smagās kolhoza dzīves un pārcelties uz dzīvi pilsētā – Limbažiem.

Vēlāk, Dzidra kopā ar vīru, no Limbažiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Ar vīru Kārli kopā nodzīvoja  26 gadus.

1966.gadā piedzima dēls Aldis.

Vīrs nomira 1973.gadā. Pēc vīra nāves Dzidra palika viena pati ar savu sešus gadus veco dēlu Aldi, kuru turpmāk audzināja viena pati. Vēlreiz Dzidra tā arī neapprecējās.

Praktiski visu mūžu nostrādājusi par grāmatvedi.

1979.g. aizgāja pensijā. Pēc nelielas atpūtas pauzes turpināja vēl strādāt, līdz pat 1987.gadam.

Mūža pēdējos piecus gadus (2008 -2013) pārcēlās uz dzīvi Ikšķilē, ģimenes mājā kopā ar dēla ģimeni. Diemžēl garās dzīves pēdējie gadi Dzidrai kļuva arī skumīgāki, jo daudzi jaunības draugi un skolas biedri pamazām aizgāja mūžībā. (90.gadu sākumā Dzidra aktīvi piedalījās klases, skolas un jaunības draugu salidojumos, tas viņas dzīvei piešķīra jaunas, pozitīvas emocijas).

Dzidrai ļoti patika teātris un māksla. Visa mūža garumā aktīvi sekoja līdzi visam notiekošajam un interesējās par sabiedrībā esošajām aktivitātēm. Viņa perfekti pārzināja visus izcilos latviešu aktierus, māksliniekus un politiķus.

Pēc rakstura Dzidra bija ļoti strādīga un izpalīdzīga un kā jau šai paaudzei raksturīgi, tad arī  ļoti godīgs un kārtīgs cilvēks. Ļoti daudz dzīvē ir palīdzējusi savam dēlam Aldim un viņa ģimenei  - vedeklai Sarmai un mazdēlam Tomam. Pieskatījusi un iespēju robežās palīdzējusi audzināt vienīgo mazdēlu Tomu (dzimis 1992.gadā, šobrīd ir 20 gadus vecs) jau no pašas viņa mazotnes.

****

Dzidra ļoti mīlēja savu māti Mildu (mirusi 1984.gadā). Dzidras vēlēšanās bija, lai viņa tiktu apglabāta blakus savai mammai Mildai, Pļavnieku kapos Rīgā.

Dzidra apglabāta 2013. gada 5. martā, Pļavnieku kapsētā Rīgā, Lubānas ielā 100 (27. sektors, 25. rinda, 4. vieta).

****

Dēls: Aldis

Mazdēls: Toms

Vedekla: Sarma

Māsas: Skaidrīte, Maiga, Zenta