Alfrēds Vītols
Alfrēds Vītols
- Geburt:
- 04.03.1896
- Tot:
- 21.09.1974
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Zaļenieki, Zaļenieku jeb Luterāņu Zaļās draudzes kapi
Dzimis Jelgavā. Elementārskolas izglītība. Bijis zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.
Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Nāves salā un Ložmetējkalna.
1917. gadā karojis pie Ikšķiles. 1916. gada maijā Nāves salā kontuzēts.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 8. decembrī.
Piedalījies kaujās Kurzemē, Rīgas atbrīvošanā.
1919. gada 26. maijā pie Carnikavas muižas, neskatoties uz draudošām briesmām, pirmais ielauzās muižā, tur uzstādīja ložmetēju un ar to apšaudīja pretinieku, tā ka lielinieki bija spiesti atstāt savas pozīcijas.
Vēlāk dienējis 1. jātnieku divizionā.
Atvaļināts 1921. gada 21. februārī.
Piešķirta jaunsaimniecība Zaļenieku pagastā, kur aizvadījis visu mūžu.
Apbedīts Zaļenieku kapos.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.