Haralds Eldgasts

Rakstnieks Haralds Eldgasts (īstajā vārdā Jānis Miķelsons) dzimis 1882.gada 8.jūnijā Ķoņu pagasta Siliņos (tagad – Naukšēnu novads). Pirmā sieva rakstniece Angelika Gailīte, trešā sieva arfiste Abgara Skujeniece.

Mācījies Burtnieku draudzes skolā (1892–1896), Pētera I reālskolā Rīgā (1897–1899), absolvējis Tērbatas reālskolu (1900),  studējis komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā (1900–1910). No 1910. līdz 1921.gadam bijis skolotājs Krievijā un Ukrainā.

1921.gada 17. martā Odesā čeka H. Eldgastu apcietināja, izkratija dzīvokli, atņēma visus rokrakstus, to skaitā aptuveni 500 lppušu biezo romānu "Pusnakts saules staros". Apsūdzēts kā baltgvardu kontrrevolucionārs un antisemīts, par ko draudēja nošaušana. Eldgasta dzīvību glāba Abgara Skujeniece, izlūdzoties desmit boļševiku galvojumu un 1921.gada 23.jūnijā panāca Eldgasta atbrīvošanu.

1922.gadā viņi atgriezās Latvijā. No 1923.gada līdz savai nāves dienai Eldgasts dzīvoja Liepājā, strādāja par skolotāju Liepājas 1.ģimnāzijā, kur tajā laikā mācījās Mirdza Ķempe.

No 1923. līdz 1926.gadam laikraksta "Kurzemes Vārds" pēc skaita sestais galvenais redaktors.

Eldgasts attīstīja laikrakstā spēcīgu nacionālo noskaņojumu, padarīja to daudzveidīgu un saturā bagātu. Gādājis par M. Ķempes vairāk nekā 40 dzejoļu publicēšanu "Kurzemes Vārdā".

1904.gadā iznāca pirmā H. Eldgasta publikācija – apcerējums par Jani Rozentālu. 1905.gadā ieguva atzinību ar romānu "Zvaigžņotā nakts". Šī romāna dēļ viņu sāka dēvēt par dekadentu.

Padomju režīma laika literatūras vēsturē norādīts: ""Zvaigžņotā nakts" pauž buržuāzisku individuālismu, zooloģisku naidu pret tautas masu atbrīvošanās cīņu."

Publicējis arī citus daiļdarbus. Eldgasts pirmais ievērojis Liepājas operas tenora M. Vētras talantu un veltījis viņam atzinīgu atsauksmi: "Drīz vien liepājniekiem būs patīkami atcerēties, ka savu "uzvaras gājienu" Mariss Vētra ir sācis viņu pilsētā [Kurzemes Vārds 7. 10. 1923]."

Ietverts "Kurzemes Vārda" atlasē "20.gadsimta izcilākie Liepājas literāti".

M. Ķempe: "Haralds Eldgasts saskatīja manī pats savu sāpju nemiera un trūkuma mocīto jaunību, varbūt pārāk augsti novērtēja manus iesācējas dzejoļus, bet, iegūstot Tautas dzejnieces nosaukumu (manuprāt, nepelnītu) aiznesu daļu no savām puķēm arī uz viņa kapa. Viņš pirmais publicēja manus darbus, ticēja, ka no manis izaugs personība."

Miris 1926.gadā no sirdstriekas naktī uz 18.augustā, tāpēc dažos avotos viņa miršanas datums minēts kā 17.augusts. Apbedīts Rīgā, 1.Meža kapos.

Foto: Jānis Miķelsons. Ar dāvinājuma ier. E. Rozenbergai 1.08.1902. No Rozenbergu ģimenes rokrakstu fonda.