Nikolajs Roberts Puriņš

Pēc vecā stila dzimis 1856.gada 28.novembrī Vestienas Kālu krogā, kurā tēvs Reinis ir krodzinieks. Ģimenē Nikolajs ir jaunākais dēls. Agrā jaunībā uz viņu atstāja iespaidu Dīriķis un Kronvalda Atis, kuri viesojās pie viņa tēva. "Abu vīru sarunas, bet it sevišķi Kronvalda Ata dīvaini dedzīgie, straujie vārdi par tēviju un tautas mīlestību valdzināt valdzina zēna prātu un ieliesmo viņa jauno sirdi."(no autobiogrāfijas)

Pēc vietējās Vestienes draudzes skolas mācījās Raunas draudzes skolā. Interesējās par vēsturi, kā savā autobiogrāfijā saka – par "zemes aprakstiem". Matemātika nepadevās. 1872-1875 pēc Raunas draudzes skolas – Jēkabils apriņķa skola.

1876. iestājās Rīgas Politehnikuma priekšskolā.

1877-1879 studēja arhitektūru Rīgas Politehnikumā, taču studijas nebeidza. Jau priekšskolas laikā organizēja latviešu studentu tā saucamos "lasāmu vakarus". Kopā ar 14 citiem latviešu studentiem, izstājoties no vācu korporācijas, 1880. gadā nodibināja studentu korporāciju “Selonija”. Sākumā strādāja pie arhitekta Baumaņa, vēlāk pilnīgi nodevās avīžniecības darbam.

1877. gada 25. maijā laikr. "Baltijas Vēstnesis" ar pseidonīmu Puriņu Klāvs parādījās pirmā publikācija - dzejolis "Nebēdājies, sērdienīte!".

Laidis klajā dzejoļu  krājumu “Kokles” (1883), lugas “Lielkungu pusdienas” (1889), “Zviedris” (1890), “Nauda” (1893), stāsts "Ceļa jūtīs"(1881), stāstu krājumus “Stāsti” (1893), “Pūrs” (1901). 1889-91 rediģējis "Baltijas kalendāru", kurā publicējis savus stāstus. Asu satīru lugai "Nauda" presē veltīja Rūdolfs Blaumanis.

Savā laikā popularitāti guvis dzejolis "Cietie rieksti" (publicēts lkr. "Baltijas Vēstnesis") un vairākas  viņa lugas (tostarp "Zviedris", 1890). "Te ir tēlots centīga jaunekļa Arnolda Greijera traģiskais liktenis. Viņš cenšas piesavināties vispusīgu izglītību, sasniegt augstu stāvokli un iegūt fon Dornburga meitu. Bet fon Dornburgs ne par ko nelaistu savu meitu pie latvieša. Tāpēc Arnoldam jāslēpj sava latvieša tautība. Viņš top par profesoru un saderinās. Te ierodas viņa tēvs, ārprātīgais. Arnolds nošaujas. Luga beidzas: «Dievs debesīs tiesājis? Akla godkārība, kaislīga mīlestība viņu noveda pie vecāku aizliegšanas un pašnāvības.»(Teodors Zeiferts "Latviešu rakstniecības vēsture"). Lugu uzvedis Nacionālais teātris un izrādījis arī korporācijas "Selonija" 50 gadu jubilejā 1930. gada 24. novembrī slēgtā vakarā. Darbi sakopoti krājumos, bet visvairāk izkasīti izdevumos.

Aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrībā un tās komisijās.

No 1890.gada -  laikr. "Baltijas Vēstnesis" pastāvīgs līdzstrādnieks un ārzemju nodaļas vadītājs (darbojies kopā ar Aleksandru Vēberu un Frici Veinbergu), bet 1896-1905 šīs avīzes redaktors; 1909-15 Jelgavā laikr. "Latviešu Avīzes" redaktors (šai laikā lika iespiest laikrakstu latīņu ortogrāfijā, kaut arī daudzi bija pret jauninājumu); darbojās arī laikrakstos "Rota" (1886), "Rīgas Avīze" (1906 un 1908), "Mājas Viesis" (1907), "Baltijas Ilustrētais Laikraksts" (1918). 

Parakstījies ar pseidonīmiem  Puriņu Klāvs, P.Kl., Klāvs, Pņu K., Lietuvietis, Dr.Ods-Smaidonis, Ods, Puriņu Niklass, -x-, xx, x.y. Vietuvietis, Nārdavietis.

1896. gadā piedalījās Latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā, kura notika no 1. augusta līdz 15. septembrim Rīgā.

1902–1905 grāmatu  veikala īpašnieks Rīgā Vecpilsētas ielā (?) 15. Bijis LR Satversmes sapulces un Saeimas bibliotēkas pārzinis. No pēdējā darba arī pensionējās.

Apbedīts 1935. gada 21. septembrī Meža kapos.

Epitāfija no Edvarta Treimaņa Zvārguļa:

                Ar lugu "Zviedris" rakstniecības vēsturē

                Tu mazu telpiņu sev godam ieņemt drīksti;

                Bet Tavi "Cietie rieksti" bija pārāk mīksti,

                Un arī citi raksti maz ko nozīmē.

Avots: LNB digitalizēto preses izdevumu materiālu apkopojums

Piezīmju lauki: No R. un L. Kokles rokrakstu fonda.