Antons Circāns

Nacionālo partizānu komandieris Drustu apkaimē. Kritis kaujā pret okupācijas bruņotajiem formējumiem.

Antons Circāns dzimis Abrenes apriņķa Viļakas pagasta Slobodskas ciema “Vinčos” 24.janvārī 1918. gadā 3 bērnu ģimenē.

Viņš mācījās vietējās pamatskolās un 1937. gadā ar labām sekmēm pabeidza Šķilbēnu lauksaimniecības skolu.

Līdz iesaukšanai Latvijas armijā 1939. gadā viņš strādāja vecāku 20 ha lielajā saimniecībā, ar labām sekmēm piedalījās dažādās sacensībās- aršanas u.c. Skolas gados bijis mazpulcēns, bet vēlāk- aizsargs un strādājis Viļakas pagasta valdē, līdz tika iesaukts vācu armijā, beidzis vācu izlūku skolu, bijis organizācijas “SS Jagdverband Ostland” dalībnieks.

1944. gada septembrī vācieši viņu ir iesūtījuši Sarkanās Armijas aizmugurē.

Partizānu gaitu sākumā Antons Circāns bija štāba virsnieks, Pētera Supes (Cinīša) vietnieks un darbojās Stampaku bāzē starp Viļaku un Balviem. Viņš uzturējās arī citur- Garsterdē, Slotukalnā, Strautos un pastāvīgi mainīja darbības vietas. Partizānu vidū Antons ir bijis liela autoritāte, saprotošs, labestīgs, drošsirdīgs, izveicīgs karotājs, labs organizators, dažādu paroļu izgudrotājs un noteicējs (lentu, skaņu u.c.)

1945. gada vasarā viņš dzīvoja Slobodkā, Vīksnas mežos, vēlāk devās uz Ziemeļvidzemi. 1946. gada janvārī pēc Pētera Supes nāves viņš tika ievēlēts par LNPA nodaļas komandieri.

Antons Circāns izstrādājis daudzus Latvijas Nacionālo Partizānu apvienības (LNPA) pamatdokumentus un instrukcijas. LNPA bija nacionāla latvju militāri politiska organizācija, kas apvienoja aktīvus brīvības cīnītājus un darbojās slepeni Latvijas okupācijas varai. Tās darbības mērķis bija atjaunot neatkarīgo Latviju un nodibināt politisku partiju “Tēvzemes brīvības savienību”.

Ievērojamākais A.Circāna rakstu darbs bija “Memorands”, ko pa pastu nosūtīja LPSR AP priekšsēdētājam prof. A.Kirhenšteinam, LPSR MP premjeram V.Lācim un LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam. Tajā LNPA prasīja nekavējoties beigt izsūtīšanu teroru, laupīšanas u.c. despotiskas darbības pret civiliedzīvotājiem, evakuēt Latvijas Sarkanās Armijas, IeTK, VDTK daļas, veikt brīvu Tautas nobalsošanu bez armijas klātbūtnes par to, vai Latvija paliek vai nepaliek PSRS sastāvā.

Dokumentā bija atsauces uz ANO dokumentiem un starptautisko cilvēktiesību deklarāciju.

Antons Circāns pārņēma LNPA vadību no 1946.gada aprīļa līdz 1947.gada jūlijam.   

A.Circāna nozīmīgākais veikums bija Vidzemes un Latgales atsevišķu partizānu grupu apvienošana un sakaru organizēšana. 

Arī brāļu Rusovu grupa, kas darbojās Centrālvidzemē un bija apvienojusi 40 cilvēkus, 1946.gada jūlijā pievienojās LNPA.

Ziņas par viņa traģisko nāvi ir diezgan pretrunīgas.

Ir rakstīts, ka 1947. gada 7. jūlijā Gatartas pagastā pie “Kaimiņu” mājām notika bruņota sadursme ar VDK nodaļu. Izlietojis visu munīciju un sapratis, ka nonāks gūstā, Antons Circāns nošāvās.

Taču viņa māsa Helēna apgalvo, ka cīņu biedri stāstījuši- Antons kritis no čekistu lodes. Viņa atceras: “… atnāca 1947.gada 8. jūlijs, mēs visi trīs bijām Abrupē pie kritušā. Es piegāju pie šķūnīša, kur viņš gulēja un redzēju, ka krūtīs bija ieurbusies lode, no kuras viņš bija miris.”

Antona līķis vairākas dienas gulēja Jaunpiebalgas pagasta izpildkomitejas pagalmā, līdz tika aprakts Abrupes gravā aiz tās.

1944.gadā, kad krievi ieņēma Abreni, visa Circānu ģimene devās bēgļu gaitās un tā nokļuva Drustu pagastā, un cieta no krievu represijām.

Jau 1946.gadā uz Kolimu tika izsūtīts jaunākais brālis Jānis, kurš sadarbojās ar mežabrāļiem. Māsu un abus vecākus uz Sibīriju aizsūtīja 1949.g. 25. martā.

Pagāja 53 gadi, līdz viņa uzdrošinājās sākt meklēt Antona kapa vietu. Diemžēl, vairs nav neviena aculiecinieka, kurš to varētu precīzi parādīt.

Pamazām tiek apzināta lappuse mūsu tautas traģiskajā vēsturē, par kuru padomju laikos nedrīkstēja rakstīt. Piebaldzēni ir dzirdējuši un literatūrā rakstīts par brālu Rusovu grupu, tiem pievienojas vēl izzinātie Edmunds Sinka, Antons Circāns, Pēteris Damroze, Jānis Driņķis.Šoreiz vairāk par Antonu Circānu.

Baiba Logina Piebaldzēniem, 2002. aprīlis