Aleksandrs Aleksejs Spridzēns
- Geburt:
- 02.03.1893
- Tot:
- 18.01.1964
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis Meirānu pagagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis gvardes Preobraženskas pulkā. Piedalījies kaujās Rīgas frontē - Tīreļpurvā, Ziemassvētku kaujās, kur saindēts ar kaujas gāzēm. Nosūtīts uz hospitāli, atvaļināts. 1919. gada sākumā iesaukts Sarkanajā armijā, no tās dezertējis 1919. gada maijā un pievienojies partizāniem Meirānu pagastā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. jūlijā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā.
1920. gada 24. janvārī Latgalē ar labi mērķētu ložmetēja uguni lielā mērā sekmēja Gorbunovas sādžas ieņemšanu, turklāt šajā kaujā tika saņemti 25 gūstekņi un iegūtas trofejas.
Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Bijis lauksaimnieks Meirānu pagasta Dārziņos. Tur arī miris.
Avots:lkok.com
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.