Fricis Celmiņš
Fricis Celmiņš
- Geburt:
- 27.08.1896
- Tot:
- 24.07.1940
- Burial Datum:
- 26.07.1941
- Zusätzliche namen:
- Celmiņš-Celms
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Selbstmord, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Brāļu kapi
Fricis Celmiņš (1896-1940) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Viens no diviem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem kuri pēc Latvijas okupācijas 1940.g. vasarā, nevēloties izpaust dienesta noslēpumus veica pašnāvību- nošaujoties.
Fricis Celmiņš ir dzimis Liepājas rajonā, Kursīšu pagastā.
1896. gada 27.augustā. Mācījies pilsētas ģimnāzijā. 1.pasaules kara gados dienējis Latviešu strēlnieku formējumos.
1918.g. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Dienējis 1. Latvijas Neatkarības rotā un kopā ar to piedalījies cīņās pret boļševikiem Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā.
1919. g. 30. martā Slokas apkaimē ienaidnieka uzbrukuma laikā C., neskatoties uz nāves briesmām, ienaidnieka ugunī devās izlūkos un ziņoja par lielinieku dislokāciju. Šīs ziņas lāva veikt strauju uzbrukumu un izbeigt ienaidnieka karaspēka aktivitātes pie Slokas.
Pēc brīvības cīņu noslēguma palicis aktīvajā dienestā. 1926. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni nr.3/1932 par 1919.g. marta izlūkgājienu Slokas apkārtnē.
No 1928. gada rotas komandieris 3. Jelgavas kājnieku pulkā, kapteiņa dienesta pakāpē.
1935. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par štāba priekšnieku 11. Dobeles kājnieku pulkā. Vēlāk paaugstināts par pulkvedi.
1930.gadu beigās kļūst par Armijas štāba informācijas nodaļas priekšnieku, kas nodarbojāsar izlūkošanu un pretizlūkošanu.
1940. gada 9. jūnijā PSRS Aizsardzības komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei līdz 12. jūnijam būt kaujas gatavībā, lai sagrābtu Baltijas valstu flotes un bloķētu jebkādu pārvietošanos.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Celmiņa vadītā Armijas informācijas nodaļa un tās slepenie dokumenti padomju varas pārstāvjiem bija ļoti svarīgi.
Pulkvedis Celmiņš vairākas reizes tiek saukts uz PSRS vēstniecību pie padomju militārā pārstāvja Latvijā pulkveža Zavjalova kuru interesē Latvijas izlūkdienesta ziņotāji ārvalstīs, it sevišķi PSRS.
Saprotot, ka pratināšanu laikā agri vai vēlu būs spiests atklāt šīs personas un nevēloties tām sagādāt nepatikšanas Fricis Celmiņš 1940. gada 24.jūlijā nošāvās savā dzīvoklī Rīgā.
Apbedīts Rīgas Brāļu kapos ar militāru godu.
Ursache: wikipedia.org, news.lv, lkok.com, biographien.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Šalkonis Celmiņš | Sohn | |
| 2 | Anna Celmiņa | Ehefrau | ||
| 3 |  | Ludvigs Bolšteins | Gleichgesinnte |
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
