Marta Skulme

Marta Skulme bija viena no pirmajām profesionāli izglītotā latviešu tēlniecēm.

Bijusi viena no tolaik nelielās latviešu tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība- portrets un figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība.

Bijusi Rīgas mākslinieku grupas locekle. Viena no Skulmju dinastijas māksliniecēm.

Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā Mālpils pagasta Ādmiņu mājās rakstveža ģimenē.

Martas Liepiņas-Skulmes tēvs bija skolotājs. Nācis no Vietalvas.

1873.g. Pirmo dziesmu svētku dalībnieks. Kora dziedāšanas saietos saticis Martas māti - Fēliksa Lūkina māsu.

1912. gadā iestājusies Kazaņas mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz Petrogradu, kur mācījusies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā un profesora L.Šervuda (1871-1954) Tēlniecības darbnīcā studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P.Bromirska (1886-1919) Maskavā, kur tolaik atradušies bēgļu gaitās tēlnieces vecāki.

1918. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies Latvijā, kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. 1920. gadā apprecējusies ar gleznotāju Oto Skulmi.

1922. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi Berlīni un Drēzdeni, kur saskārusies ar kontruktīvismu, tašu to , kā arī kubisma steretipus un to variācijas nav pārņēmusi.

1924. gadā piedalījusies Brīvības pieminekļa konkursā, kurā kopā ar Kārli Zāli dalījusi 1. un 2. vietu.

Meita- Džemma Skulme.

Mirusi 1962. gada 3. janvārī Rīgā.

**

Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, portretus, piedalījusies pieminekļu konkursos. Pārdzīvojusi Pirmā Pasaules kara postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo pasaules uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies.

Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas) pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību.

1920. gadu beigas un 1930. gadu sākums bija tēlnieces figurālās kompozīcijās un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr ir bijis Martai Skulmei savas iecerētās idejas realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot tēlnieces organisko monumentalitātes izjūtu.

1930. gados, laika, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par bronzai raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare.

Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.

Piemiņas personālizstāde bijusi 1969. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." 1989. gadā un tēlnieces darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā 2009. gadā.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka pozētāja ir latviešu aktrise - Milda Zilava 

http://nekropole.info/lv/person/view?id=3102988&dlang=lv

savukārt uz pieclatnieka modele bija Zelma Brauere - http://nekropole.info/ru/person/view?id=2716868&l=lv ( viņas porteta detaļas pašreiz, devalvējot vērtību,  arī uz 2-eiro monētas )

***