Jūlijs Zīle

Dzimis Palsmanes pagasta Itcēs lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Cēsu pilsētas skolu un pēc tam izturējis mājskolotāja eksāmenu. Bijis skolotājs Valkā un Litenē.

1. Pasaules kara laikā dienējis uz sanitārvilciena, pēc tam 73. kājnieku rezerves bataljonā.

1916. gada decembrī beidzis Dusētas praporščiku skolu un pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, kura rindās piedalījies pēdējās cīņās Rīgas frontē. Izcīnījis ļoti sīvu kauju pie Ropažiem, uz laiku apturot strauju un spēcīgu vāciešu uzbrukumu.

Latvijas armijā kā viens no pirmajiem iestājies 1919. gada februārī, rotas komandiera amatā piedalījies Valmieras kājnieku pulka kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.

1919. gada novembrī paaugstināts par virsleitnantu.

1919. gada 30 maijā Vidzemē kopā ar 37 kareivjiem, pēc savas ierosmes vajādams bēgošos lieliniekus, panāca tos pie Silenieku ciemata uz Gulbenes-Rēzeknes lielceļa un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, sakāva to, saņēma apmēram 40 gūstekņu, to skaitā lielinieku bataljona komandieri, ieguva smago un 2 vieglos lielgabalus, ložmetēju, 50 zirgus u. c. trofejas.

1920. gada 22. jūnijā, atgriezdamies no pārdroša nakts izlūkgājiena aiz Zilupes, niknā sadursmē ar ienaidnieka pārspēku pie Siņajas Nikolas kritis varoņa nāvē.

Apbedīts Palsmanes draudzes kapos.