Juris Ozoliņš
Juris Ozoliņš
- Geburt:
- 01.04.1893
- Tot:
- 00.08.1944
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Landwirt, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Vecsaules pagasts, Leriķu kapi (Lēriķu kapi)
Dzimis Vecsaules pagastā zemkopja ģimenē.
Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, dienējis 20. mortīru artilērijas divizionā, pēc tam 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā.
Kaujā pie Ložmetējkalna kontuzēts.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 22. maijā Stelpē, sākumā dienējis Bauskas brīvprātīgo bataljonā, pēc tam 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
Cīnījies Latgales frontē, paaugstināts par kaprāli.
1920. gada 3. janvarī Latgalē pie Nīcgales uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam ar sevišķu drosmi metās triecienā un piespieda vilciena mašīnistu to apturēt, kā rezultātā mūsu rokās krita vilciens kaujas gatavībā.
Atvaļināts 1921. gada janvārī.
Bijis jaunsaimnieks Vecsaules pagasta Ozolkalnos.
Apbedīts Vecsaules kapos.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.