Aleksandrs Volta
Aleksandrs Volta
- Geburt:
- 18.02.1745
- Tot:
- 05.03.1827
- Zusätzliche namen:
- Alessandro Giuseppe Antonio Anastasio Volta
- Kategorien:
- , Erfinder, Graf, Physiker , Professor, Pädagoge
- Nationalitäten:
- italienisch
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (itāļu: Alessandro Giuseppe Antonio Anastasio Volta, dzimis 1745. gada18. februārī, miris 1827. gada 5. martā) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800. gadā izveidoja galvanisko jeb Voltas bateriju. Tā bija pirmā ierīce, ar kuru varēja iegūt pastāvīgu elektrisko strāvu.
Volta ir dzimis Komo pilsētā, Lombardijas hercogistē.
1774. gadā viņš kļuva par Komo Karaliskās skolas fizikas profesoru, bet 1779. gadā sāka strādāt Pāvijas universitātē.
1778. gadā Volta bija arī pirmais, kas atklāja un izolēja metāna gāzi (CH4).
1801. gadā Alesandro Volta nodemonstrēja viņa izgudroto bateriju Napoleonam Bonapartam, kuram patika izgudrojums. Par to Napoleons piešķīra Voltam Lombardijas karalistes grāfa un senatora titulu.
1815. gadā Austrijas imperators iecēla Voltu par Padujas universitātes filozofijas fakultātes vadītāju.
1881. gadā Alesandro Voltas vārdā tika nosaukta elektriskā sprieguma mērvienība volts.
Avots: wikipedia.org
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Napoleon Bonaparte | Chef |
29.09.1954 | Izveidots CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.