Oskars Jēpe

Grāmatizdevējs Oskars Jēpe dzimis 1875. gada 5. jūnijā Jaunpiebalgas pagasta Mežviekšelēs drēbnieka ģimenē.

Savās atmiņās “Gara jūdze īsos soļos”  Jēpe rakstīja, ka jau pirms skolas apmeklēšanas pratis ne tikai lasīt, bet arī rakstīt un, apmeklējot vietējo pagastskolu, tēvs lūdzis skolotāju, lai pasniedzot dēlam arī privātstundas vācu un krievu valodā. Ātri apguvis pagastskolas mācību kursu, zēns turpināja mācības draudzes skolā.

Pēc tēva nāves 1888. gadā Jēpi pieņēma audzināšanā Jaunpiebalgas mācītājs Emīls Kēlbrants (1863–1895), un jauneklis līdz 1890. gadam turpināja tālāku izglītību mācītājmuižā.

1891. gadā viņu nodeva pie grāmatizdevēja un tirgotāja Jāņa Ozola (1859–1906) par grāmatsējēja mācekli.

Līdz pat 1894. gadam jaunais darbinieks strādāja sākumā Vecpiebalgas Kūrēnos, tad Cēsīs. Jēpe vēlāk atmiņās atzina, ka tur gan vairāk nodarbojies grāmatu veikalā, nevis sietuvē, tādēļ nolēmis papildināties amatā un aizbraucis uz Rīgu.

1894. gadā jauneklis iestājās J. Lindes grāmatu sietuves kursos un 1896. gadā, pabeidzis grāmatsējēja apmācību, atgriezās pie Ozola Cēsīs, lai vadītu viņa grāmatu sietuvi.

Ar Kēlbranta un Ozola labvēlību viņš 1898. gadā no aprīļa līdz septembrim mācījās Glauhavas grāmatsiešanas skolā Saksijā. Pēc kursu beigšanas Jēpe gribēja tālāk doties mācīties uz Parīzi, tāpēc mācību laikā līdztekus mācījās franču valodu, kuru gluži labi arī apguva. Taču Jānis Ozols ar sajūsmu rakstīja, ka izdošot jaunas grāmatas, un aicināja viņu atkal atpakaļ uz Cēsīm. Jēpes vārdiem, “tā kā jau biju saindējies ar grāmatnieka indi” , izšķīrās par palikšanu dzimtenē un turpināja strādāt pie Ozola gan kā grāmatu sietuves, gan kā izdevniecības vadītājs.

Pateicoties savai amata prasmei, 1903. gadā Jēpe atvēra Cēsīs savu grāmatsietuvi . Sākumā darbnīca tika ierīkota Pils ielā blakus policijas namam ļoti mazā istabiņā, kur ziemā naktīs bieži vien sasala klīsteris un strādājot sala rokas. Bet, kā vēlāk viņš rakstīja atmiņās: “..bija sajūsma par darbu, par darba panākumiem, par darba svētību” .

Neatlaidīgais darbs vainagojās panākumiem, un jau pēc pāris gadiem centīgais grāmatsējējs varēja pārcelties uz ērtākām telpām tās pašas ielas otrā pusē un iegādāties arī papes šķēres. Sietuvi atverot, viņam bijusi tikai heftlade (darba rīks grāmatu sējējiem, uz kura sašuj grāmatas), papīra griežamā mašīna un zeltījuma prese [18]. Visu mūžu, īpaši iemīļojis un praktizējis grāmatsējēja darbu, Jēpe jau kopš 1903. gada piedalījās grāmatsējēju izstādēs Cēsīs, Vilandē, Tērbatā un Pēterburgā, kur par glītajiem iesējumiem saņēma zelta, sudraba un bronzas medaļas. Tomēr daudzu gadu darbs Ozola apgādā rosināja vēlmi arī pašam izdot grāmatas.

Čakli strādājot sietuvē un iekrājot līdzekļus, 1905. gadā Jēpe jau nodibināja Cēsīs savu izdevniecību, 1907. gadā Rīgas ielā 17 atvēra grāmatveikalu un 1911. gada 18. maijā saņēma Vidzemes guberņas valdes atļauju atvērt tipogrāfiju Cēsīs, Rīgas ielā 43. Ražīgais darbs deva iespēju iegādāties arī pašam savu māju Rīgas ielā 27.

Paplašinoties izdevējdarbībai, 1922. gadā arī Rīgā, Suvorova ielā 24/26 (tagad K. Barona ielā) Jēpe atvēra izdevniecības nodaļu un grāmatu veikalu ar bibliotēku, kuri pastāvēja līdz 1929. gada 1. decembrim.

Pēc savstarpējas vienošanās 1929. gada beigās grāmatu veikalu ar visu iekārtu atpirka komanditsabiedrība grāmatu apgāds “Rīts” – L. Ausējs un biedri.

1929. gada beigās, materiālu grūtību dēļ likvidējis Rīgas nodaļu, Jēpe pārgāja strādāt atkal tikai uz Cēsīm. Visā izdevējdarbības laikā Oskars Jēpe izdeva ap 220 grāmatu tuvu pie 1 miljona eksemplāros 

Fragmenti no: GUNTA JAUNMUKTĀNE “..grāmata bija un ir vienmēr palikusi mana politika” – grāmatizdevējs Oskars Jēpe (1875–1951)