Veronika Sīle - Plūksna

Jelgavas teātra aktrise.

1932.gada izdevumā "Filma un skatuve" intervija ar aktrisi: "Apdrošinājies ar bloknotu un pildspalvu, dodos kādas janvāra dienas pievakaiē ciemos pie iecienītās Jelgavas teātra aktrises Veronikas Sīlis, lai dabūtu interviju. Piezvanu, durvis atver māksliniece. Istabā uz dīvāna ģērbi, franču pūderi, odieri u.c. «Ak, piedodat, es pašreiz sakravājos, jo rītu jābrauc viesizrādēs uz Vidzemi, pēc tam uz Rīgu», manu gaidīto jautājumu nesaņēmusi, atbild māksliniece. Paskaidroju mana pēkšņā apciemojuma iemeslu. Un Veronika Sīlis sāk stāstīt: «Jau agrā bērnībā ļoti interesējos par teātri. Man bija 12 gadi, kad jau skolā uzstājos ar dziemām un guvu piekrišanu. Kādā skolas izrīkojumā uzveda Blaumaņa «Pamāte», kur es spēlēju puikas Visvalda lomu. Tā bija mana pirmā uzstāšanās. Gadi steidzās un es jau biju Zeltmata dramatisko kursu audzēkne. Apmeklējot kursus, līdzdarbojos arī Pārdaugavas teātrī kā aktrise, kur arī uzstājos savā pirmā lomā «Jo pliks, jo traks». Uz Jelgavas latviešu teātri pārnācu 1927. gadā, kur darbojos bez pārtraukuma. Šeit pirmā dēbija man bija «Nakts serenādē». Pati mīļākā loma man ir aklās meitenes Luizes «Divās bārenēs». Vispār, daudz mīļāki spēlēju drāmās, nekā viegla žanra inscenējumos. Tomēr viena no manām mīļākām lomām ir arī Lehāra operetē «Jautrā atraitne».

Uz jautājumu, vai filmas cienāt, māksliniece atbild: «Es loti labprāt eju uz kino. Cienu Noru Gregor, Olafu Fjordu, Lil Dāgover un Gestu Ekmani. Šie kinoaktieri man patīk kā mākslinieki. Kas attiecas vēl uz filmu, tad izsaku atzinību jūsu žurnāla "Filma un Skatuve" izdevējam, kas, neskatoties uz vispārējo krīzi, turpina laist tautā šāda veida vienīgo žurnālu Latvijā. Starp citu, esmu cītīga «F. un Sk.» lasītāja.

«Vai grāmatas arī lasāt, un kādas?» ieminu.

«O, ļoti daudz lasu daiļliteratūru. Visvairāk gan darbus no Zigrīdas Unset, Henrika Ibsena un Romēna Rolāna.»
«Jūsu trīs vismīļākās lietas?»
«Rādio, kīno un grāmatas un piedevām — puķes».

Tā kā māksliniece nav precējusies, tādēļ droši jautāju, kādi viņas uzskati par laulību.
«O, mani uzskati ir ļoti ideāli. Laulība — dzīves skaistākais sapnis. Pirmo reizi es iemīlējos, kad man bija 6 gadi. Es iemīlējos kādā kīno iekšā laidējā. Viņš bija skaists jaunēklis ar brūnām acīm un mani pastāvīgi cienāja ar žāvētām vīnogām», smiedamās nobeidz māksliniece. 60 minūtes pagājušas un es atvados.

Māksliniecei, kā apdāvinātai aktrisei teātris ir sirds lieta. Studiju nolūkos ilgāku laiku bijusi ārzemēs. Kā redzams no intervijas, tad viņa kā uz skatuves, tā dzīvē nopietni noskaņota. "

Foto: A. Limandts fotogrāfs; Jelgava un no 1931.gada žurnāla "Daile"

Vēlāk precējusies ar dziedātāju Edgaru Plūksnu.