Aleksandrs Štrāls

Aleksandrs Štrāls, rakstnieka Kārļa Štrāla brālis, ir dzimis amatnieka ģimenē Pļaviņu pagasta Bebrulejā, skaistā idilliska ciemā, apmēram pusotra kilometra lejpus Pļaviņām uz Daugavas krasta. Štrāls savu mākslinieka izglītību ieguvis Blūma zīmēšadas skolā un pēc tam Pēterpilī. Neskatoties uz trūcīgiem materiāliem apstākļiem ar savu spēcīgo talantu un izturību Štrāls iegūst māksliniecisko izglītību un drīz arī plašu cienītāju pulku.

Viņš pieder pie mākslinieku paaudzes, kas savu darbību uzsāka ap 1900. gadu. V. Zeltiņš, P. Kalve, J.Jaunsudrabiņš, K.Jurjāns, K. Ceplītis un A. Tigins ir viņa laika biedri, kas, galvenā kārtā dzīvodami Rīgā, arī savu darbību risināja, šeit rīkodami patstāvīgas izstādes, laiku pa laikam piedalīdamies arī Rīgas vācu mākslas savienības izstādēs, kā arī grafiski veidodami mūsu tālaika žurnālus Pret sauli, Dzelme, Stari un grāmatas, gan zīmēdami tām vākus, gan tās ilustrēdami. Viņi ierosināja un sarīkoja 1904. g. pirmo latviešu gleznu izstādi Koknesē, kas saviļņoja visu mūsu inteliģenci un kas bija pirmā priekštece Latviešu mākslas izstādei Rīgā 1910. gadā. A. Štrāls, dzīvē būdams atturīgs un kluss, bet cītīgs un ražens glezniecībā, ar saviem darbiem allaž piedalījās visos savu draugu pasākumos. Tādēļ sākot ar 1901. gadu (kad Štrāls sāka izstādīt savus darbus), viņš piedalās vienmēr gandrīz vai visās kopīgās izstādēs: 1901. g. Rīgas vācu mākslas salonā, 1904. g. latviešu mākslas izstādē Koknesē, 1905. g. Baltijas mākslinieku izstādē Tukumā un Rīgā, 1912. un 1913. g. latv. mākslinieku 2. un 3. izstādē Rīgā, 1919. g. latviešu retrospektīvā mākslas izstādē, 1928. g. 10 g. jubilejas, vēlāk Kultūras fonda rīkotajās izstādēs, kā arī latviešu mākslinieku izstādēs ārzemēs: Helsinkos, Tallinā, Kauņā, Varšavā, Krakovā, Kopenhāgenā, Parīzē, Londonā, Maskavā u. c.
Bez tam Štrāls sarīkojis patstāvīgas izstādes Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Pļaviņās un Jēkabpilī, kā arī piedalījies daudzās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs.
A. Štrāla glezniecības spēka avots — reālisms. Viņa darbu saturs — zemnieku dzīve. Te mazais ganiņš atpūtas brīžos dalās savā azaidā ar vērīgo kranci, te zemesrūķis pavasara strauta malā dzen dziļu vagu, vai meža pļavas lēzenajā siena šķūnītī steidz sabāzt vienu gabanu pēc otras, vai arī, uzmundrinādams savu bērīti, ved malkas kravu no sniega klātās celmaines. Būdams īsts Daugavas dēls, Štrāls, jaunībā vadīdams plostus pāri bīstamajām krācēm, to dziļi iemīlējis un izpratis. Ar nedaudziem, visai vienkāršiem otas triepieniem viņš uzbur uz audekla Daugavas klinšaino radžu krastus, rāmi plūstošos ūdeņus un bangainās krācēs sakultās putas rāda tos gan agrās rīta vizmojošās, gan novakares izdziestošās saules apspīdētus. Viņa darinātajai ainavai piemīt tīkams klusums un siltums. Štrāls savā mākslā nav svaidījies nedz pa labi, nedz pa kreisi, lai dzītos pēc modernisma.
A. Štrāla ilustrācijas seko tam pašam vienkāršības principam. Viņš ilustrējis grāmātas: Laimīgie Jāņi (Delles), Raženā audze (Dziļuma), Gaidis (Gulbja), Kauja pie Glemu liepas, Karš (abas K.Štrāla) u. c.

No 1903.gada strādājis par dekoratora palīgu Rīgas Krievu teātrī, līdz 1914.gada, Apollo teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī Ērgļos, Sēlpilī, Jumpravā, Jēkabpilī u.c.

Sieva - Marija, bērni - Līga un Pēteris.