Uldis Balodis

Uldis Balodis (1930. gada 9. augustā — 1992. gada 13. maijā) bija latviešu kordiriģents.

Biogrāfija

Dzimis Ernesta un Olgas Baložu ģimenē, Trikātas pagasta “Lašos”. 1945. gadā pabeidza Trikātas pamatskolu. Vidējo izglītību ieguvis Valmieras vidusskolā. 1950. gada Dziesmu svētkos vadīja savu pirmo Dauguļu-Dikļuciema kori. 1950. gada rudenī Balodis iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas 3. kursā. Pēc tam iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, kuru absolvēja 1957. gadā. Studiju laikā strādājis kā dziedāšanas skolotājs Rīgas 22. astoņgadīgajā skolā, kā arī darbojās pašdarbības kolektīvos.

Uzreiz pēc studiju pabeigšanas, 1957. gadā pārcēlās uz Rēzekni.

Tur viņš strādāja par skolotāju Rēzeknes mūzikas vidusskolā. No 1959. līdz 1964. gadam bija šīs skolas direktors. Pēc tam kordiriģentu nodaļas vadītājs. Vadīja korus “Ezerzeme” un “Rāzna” (no 1965.), kā arī citus korus Ludzā un Rēzeknē. Bija rajona, pilsētas un zonas Dziesmu svētku virsdiriģents.

Miris Rēzeknē, kur apglabāts Rēzeknes kapos.

Biogrāfija  Dzimis 1930. gada 9. augustā Valkas apriņķa Trikātas pagastā Lašos zemnieka ģimenē.

Tēvs Ernests (1902-1969), māte Olga (1898-1988). Māsas: Brigita (dz. 1928), Mudīte (dz. 1939). Pirmo izglītību guvis Trikātas pamatskolā (1937-1945), pēc tās beigšanas mācījies Valmieras 1. vidusskolā (1945-1950) un paralēli Valmieras mūzikas skolā vakara kursos, kur pie pedagoga Elmāra Vikmaņa apguvis iemaņas kora diriģēšanā un mūzikas teorijas pamatus. Vienlaikus ar mācībām strādājis ar Dikļu un Dauguļu jaukto kori, bijis XI Vispārējo latviešu dziesmu svētku dalībnieks, Valmieras rajona skatē koris izcīnījis 1. vietu un Ceļojošo karogu. 1950.g. iestājies Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā, pēc tās absolvēšanas 1952.g. uzsācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģēšanas nodaļā.

Diriģēšanas pedagoga Klementa Mediņa personība un draudzīgā attieksme veicinājusi talantīgā studenta izaugsmi, izraisījusi interesi par Latgales novada brīnišķīgo dabu un savdabīgo tautas mūziku. Paralēli studijām strādājis par dziedāšanas skolotāju un kora diriģentu Rīgas 22. pamatskolā. 1957.g. absolvējis LVK un devies uz Rēzekni, kur uzsācis pastāvīgo diriģenta un mūzikas pedagoga darbu Rēzeknes Kultūras namā un Mūzikas vidusskolā, kam veltījis visus sava radošā darba mūža gadus.

Bijis Rēzeknes Mūzikas vidusskolas direktors (1959-1964), diriģēšanas un kora priekšmetu pedagogs (1957-1992), vadījis vidusskolas mācību jaukto kori un simfonisko orķestri. Bijušo skolnieku vidū ir daudzi Latgalē un ārpus tās pazīstami kordiriģenti, mūzikas pedagogi: Emīlija Slišāne, Jānis Garančs, Jāzeps Seņka, Jānis Grudulis, Pēteris Keišs, Ināra Parkova-Skrule, Anita Avotiņa-Balode, Baiba Āboliņa u. c. 1957.g. pārņēmis Rēzeknes Kultūras nama jauktā kora "Ezerzeme" vadību, īsā laikā ar to guvis panākumus un popularitāti, izvirzīdamies vadošajā vietā Latgales koru vidū, 1960.g. piešķirts tautas kora nosaukums.

Piedalījies XIII-XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (1960-1990), fināla skatē 1970.g. iegūta 3. vieta. Ar "Ezerzemi" piedalījies Latgales kultūras nedēļas sarīkojumos un koncertos Rīgā (1958), Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī (1959), veicis vairākas koncertturnejas ārpus Latvijas: (1963) uz Ukrainas Aizkarpatiju un Baltkrieviju, (1968) uz Moldāviju. Rēzeknē noorganizējis Jāņa Ozoliņa un Arvīda Žilinska autorkoncertus. 1968.g. nodibinājis un līdz 1985.g. vadījis Rēzeknes rajona skolotāju kori "Rāzna" un piedalījies visos šī kora dziesmu svētkos. Veicinājis citu Rēzeknes koru izaugsmi, palīdzējis sieviešu kora „Medicus” un Ludzas rajona skolotāju kora veidošanā.

Bijis dziesmu svētku virsdiriģents: (1965-1990) Rēzeknes pilsētā, (1960-1985) Rēzeknes rajonā, (1990) — Latgales novada 50 gadu atceres dziesmu svētkos Daugavpilī. Dieva dotais mūziķa talants un kora diriģenta meistarība izpaudusies brīvā, emocionālā un temperamentīgā muzicēšanā, prasmē saistīt un saliedēt dziedātājus ar savu suģestējošo personību. Dziesmotā darba mūžs veltīts vienam mērķim — Rēzeknes un visas Latgales koru kultūras uzplaukumam.

Precējies.

Otrā laulība (1977) ar Anitu Avotiņu (dz. 1958). Dēls Juris (dz. 1977), meita Dace (dz. 1981).

Miris 1992. gada 23. maijā, apbedīts Rēzeknes raj. Lejas Ančupānu kapos. Apbalvojumi: (1973) Nopelniem bagātais mākslas darbinieks; republikas vadošo iestāžu Goda un Atzinības raksti. Darbi: Latgaliešu tautas dziesmu apdares jauktam korim: "Es sovam lineņami", "Kaladū" u. c. Saistība ar Latgales Dziesmu svētkiem Piedalījās 1990.gada Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī kā koru virsdiriģents.  Izmantotie avoti Balodis Uldis // Latgales kultūras darbinieki 1.- Rīga: Jumava, 2008.- 69. – 71. lpp.