Viljams Frīze Grīns

Viljams Frīze- Grīns bija britu kinematogrāfijas pionieris, viens no tās tēviem, arī fotogrāfs un portretists, izgudrotājs.

Viņa izgudrotā krāsu filmēšanas metode Biocolour ļāva attēlot nofilmētos kadrus gandrīz reālas krāsas.

Tāpat, pirmās idejas par trīs dimensiju attēlu filmās, parādījās 1880.- 90.tajos gados, kad brits Vilijams Frīzs – Grīns patentēja 3D iespēju kinofilmās. Ņemot vērā to, ka tajā laikā  skatīšanai domātās brilles nebija izveidotas, skatītajiem būtu bijis jāskatās caur speciālu ierīci, lai varētu gūt vēlamo efektu. Par cik tas nebija īpaši izdevīgi un ērti, kinoteātri no šādas ekstras atteicās

Viljams Edvards Grīns piedzima 1855. gada 7.septemberī Bristolē.

Sākotnējo izglītību ieguvis Karalienes Elizabetes zēnu skolā (Queen Elizabeth's Hospital, QEH), kurai bija sena vēsture un tradīcijas (kopš 1566. gada)

1869. gadā  Viljams kļuva par kāda fotogrāfa - Morisa Gūtenberga (Maurice Guttenberg) mācekli. 

1874.g. 24. martā Viljams apprecējās ar kādu Helēnu Frīzi (Helena Friese) un nolēma savam uzvārdam pievienot arī sievas uzvārdu.

1875 gadā viņš atvēra jau savas studijas - Bātā un Bristolē, vēlāk `tas paplašinot ar vēl divām - Londonā un Braitonā

Bātā Viljams iepazinās ar Džonu Artūru Robaku Radžu (John Arthur Roebuck Rudge),- precīzu instrumentu meistaru, kurš cita starpā gatavoja "maģiskās laternas" (pirmos foto projektorus). Džons tobrīd bija izveidojis jaunu laternu veidu - Bofantisko Laternu ('Biophantic Lantern'), kuras unikalitātē slēpās apstāklī, ka tā spēja ātri un secīgi parādīt 7 foto kadrus, tādējādi radot kustības ilūziju

Frīzs- Grīns aizrāvās ar Radžas ideju un 1886. gadā viņi sāka sadarbību, lai radītu secīgu fotoplašu attēlošanas ierīci kustīgu attēlu ieguvei un nosauca to par Biofantoskopu, taču drīz no tās atteicās, jo stikla plates nebija parocīgas šim mērķim.

Jau 1885. gadā Frīze- Grīns bija sācis eksperimentēt ar eļļu piesūcinātu papīra filmām, tādēļ sākumā centās izmantot tās, bet secinot to zemo kvalitāti, kopš 1887. gada sākā izmantot celluloīda filmas.

No 1897.g. līdz 1904.g. Viljams dzīvojā Hārvičā (Cliff Road Dovercourt, Harwich)

1889. gada 21. jūnijā Frīze - Grīns saņēma patentu Nr. 10131 savai "hronofotogrāfiskajai" kamerai. Kamera spēja uzņe`mt līdz 10 kadriem sekundē uz celluloīda filmas

1890.g. 18. martā Viljams nosūtīja savas idejas aprakstu Tomasam Edisonam, kurš savukārt, strādāja pie savas kustīgo filmu sistēmas- "kinetoskopa".

Šajā gadā Frīze- Grīns arī vairākkārt demonstrēja savu izgudrojumu publikai, taču nelielais kadru skaits sekundē un aparatūras neuzticamība publiku nepārliecināja. Šajā laikā Viljams eksperimentēja arī ar stereoskopiskiem attēliem, taču tā kā šie eksperimenti prasīja ievērojamus līdzekļus no pamatbiznesa, taču nenesa tūlītēju peļņu 1891. gadā Viljams Frīze Grīns bankrotēja. Par 500 mārciņām tika pārdots arī hronofotografiskā projektora patents, taču  tā kā vēlāk šis patents netika pagarināts, tas zaudēja vērtību.

Vēlāk Viljams eksperimentēja arī ar krāsu kino- patentējot tehnoloģiju, kuru nosauca par "Biocolour". Tehnoloģijas pamatā ir melnbalto kadru apstrāde pārmaiņus ar sarkanās un zaļās krāsas filtriem, un vēlāk šādi apstrādātus kadrus apvienojot, taču neizdevās sasniegt nepieciešamo darbības ātrumu, tādēļ kadri bija izplūduši, īpaši kustīgās filmās.

Miris Londonā. apbedīts Haigeitas kapsētā.

Vēlāk tēva izstrādes pārņēma Viljama dēls- Klods Frīze - Grīns (Claude Freese- Green), radot vairākas filmas, kurās izmantota uzlabota tēva izstrādātā tehnoloģija un arī daļa kinomateriāla.

Britu Filmu Institūts, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, šos kadrus ir vēl uzlabojis un tie pieejami internetā.