de

Jānis Hertelis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Farmaceits, aptiekārs, pirmais latviešu farmācijas maģistrs, sabiedrisks darbinieks, zinātnieks, filozofijas doktors, mākslas mecenāts.

Mācījies Jelgavas reālskolā, Tērbatas universitātē (1881).

Dibinājis aptiekas Aucē un Bēnē (1884, 1889), no 1888 Galma aptiekas īpašnieks Jelgavā. 1885 dibinājis Kurzemes Farmācijas biedrību (darbojās līdz 1935), bijis guberņas farmācijas inspektors.

No: Vīksna, Arnis. Vecās aptiekas. - Rīga : Zinātne, 1993. ISBN 5796609246 C

īrulis, Austris . Latviešu farmācijas pirmsākumi – Mītavā // Zemgales Ziņas,(2000, 15.dec.)

 

JĀNIS HERTELIS ir dzimis 1858. gada 19. novembrī Lielezeres muižas vagara ģimenē. Pirmo izglītību viņš guva Jelgavas reālskolā. Pēc tās beigšanas Hertelis uzsāka aptiekāra mācekļa gaitas Vladimirā.

1877. gadā viņš nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenu Kazaņā, bet pēc tam pāris gadus strādāja Pēterburgā. No 1879. gadam līdz 1881. gadam Hertelis studēja farmāciju Tērbatas universitātē. 1880. gadā viņš pirmais no latviešu farmācijas studentiem saņēma zelta medaļu par studiju konkursa darbu. Gadu vēlāk Jānis Hertelis kā pirmais no latviešiem aizstāvēja farmācijas maģistra disertāciju. Tās tēma bija vēlziedes izpēte. Šajā laikā Jānis Hertelis bija farmācijas studentu korporācijas “Lettonia” (Nr.85–1881–I) vadošais biedrs. Pēc studiju beigšanas Jānis Hertelis palika strādāt Tērbatas universitātes farmācijas institūtā par asistentu pie sava skolotāja profesora Georga Dragendorfa (1836.–1898.). Pēc tam divus gadus viņš strādāja Pēterburgā par aptieka pārvaldnieku.

Atgriezies dzimtenē, Hertelis aktīvi pievērsās praktiskam darbam aptiekā. 1884. gadā viņš nodibināja aptieku Aucē, 1889. gadā – Bēnes aptieku. 1888. gadā viņš uzsāka nopietnu darbu vecākajā Jelgavas aptiekā (1578.), kuru sauca par Galma aptieku, jo sākotnēji tā apkalpoja Kurzemes hercoga galmu.

No 1885. gada Jānis Hertelis kļuva par Kurzemes guberņas pārvaldes Ārstniecības nodaļas farmācijas inspektoru, bet no 1890. gada – par Kurzemes Farmaceitu biedrības priekšsēdētāju. Šajā laikā Hertelis darbojās ļoti aktīvi. 1886. gadā viņš devās zinātniskā komandējumā uz ārzemēm, lai strādātu Roberta Koha vadībā Berlīnes Higiēnas institūtā, un Berlīnes universitātē ieguva filozofijas doktora grādu. 1890. gadā viņš atkal devās komandējumā uz Berlīni, lai apgūtu Koha tuberkulīna lietošanu. 1891. gadā Hertelis strādāja Pastēra institūtā Parīzē un pētīja dažu Eiropas pilsētu labiekārtojumu.

Turpmāk Jānis Hertelis pievērsās moderno praktiskās farmācijas metožu ieviešanai Kurzemes aptiekās. Viņš uzsāka vairāku preparātu, arī hematogena, ražošanu, ieviesa jaunas analītiskās kontroles metodes, sekmēja praktiskās farmācijas izaugsmi. Jānis Hertelis kļuva par populārāko Kurzemes farmaceitu, tāpēc viņš veica plašu sabiedrisko darbību: bija ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, goda miertiesnesi un tamlīdzīgi. Savu īpašumu testamentā Jānis Hertelis novēlēja Kurzemes Farmaceitu biedrībai, kura pastāvēja līdz 1935. gadam.

1910. gadā Jānis Hertelis cieta dzelzceļa negadījumā. Lai uzlabotu veselību, viņš devās uz Berlīni, kur viņu operēja slavens vācu ķirurgs. Operācija gan bija sekmīga, tomēr 1912. gada 10. maijā Berlīnē Jāņa Herteļa mūžs noslēdzās. Viņu apbedīja Jelgavā, taču kapavieta, dzīves un darba vietas, kas mums šodien varētu atgādināt par Jāni Hertelis, iznīcināja II Pasaules karš.

Avots: iaptieka.lv

Ursache: jzb.lv

Titel Von Zu Bilder Sprachen
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv

    loading...

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter